Jaunatklātā Aspazijas luga
1 attēls • 21. mar 02:18
Drāma “Imanta ausma” gadu desmitus nogulējusi aizmirstībā dzejnieces fondā Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzejā, bet ejot pa pēdām literatūrzinātnieces Saulcerītes Vieses padomju laikā dotajiem mājieniem, lugu, kurā akcentēta Latvijas brīvības un mūžības ideja, beidzot varam celt dienasgaismā. Drāma “Imanta ausma” stāsta par bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa ienākšanu Latvijā, vir...VairākDrāma “Imanta ausma” gadu desmitus nogulējusi aizmirstībā dzejnieces fondā Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzejā, bet ejot pa pēdām literatūrzinātnieces Saulcerītes Vieses padomju laikā dotajiem mājieniem, lugu, kurā akcentēta Latvijas brīvības un mūžības ideja, beidzot varam celt dienasgaismā. Drāma “Imanta ausma” stāsta par bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa ienākšanu Latvijā, virsaišiem Kaupo, Imantu, abu mīļoto sievieti Aivu un viņu izvēlēm. Virsaiša Kaupo tēlu dzejniece ir izstrādājusi visrūpīgāk. Aspazija Kaupo neredz kā nodevēju un lugā uzdod jautājumu: “Vai aizvien uzvar tas, kas stiprāks, vai ne tas, kas viltīgāks un gudrāks? ” Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma atzīst, ka būtu vajadzīga teksta analīze, lai saprastu, kā te darbojies “savienoto trauku princips”, jeb, cik daudz tas ir Aspazijas, cik Raiņa darbs: “Tā ir viena no Raiņa mūža lielajām tēmām. Imanta – lielais varoņa simbols, kurā ir nacionālās valsts, mūžības ideja. Rainim ir četras versijas, bet viņš nenonāk līdz pilnīgam mākslinieciskam risinājumam nevienā no tām. Lai kā būtu ar Aspazijas lugu, tā noteikti ir Raiņa gaismā tapusi pēc tam, kad viņa vairs nebija.” Pagaidām nav zināms precīzs laiks, kad luga sarakstīta, bet tie varētu būt pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi. Lugas lasījums gaidāms Aspazijas 160 dzimšanas dienai veltītajā Teātra festivāls “Aspazija – drāmas karaliene”, kurš no 9.līdz 15.jūnijam norisināsies Jūrmalā. Fotogrāfijā - lugas pēdējā lapaspuse Aspazijas rokrakstā, Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
-
