Ventspils kolekcionāres Mirdzas Tālbergas zīmētās
5 attēli • 10. dec 2020 09:56
Virtuālā vēsture.
Analogie sveicieni no Ventspils
Ventspils kolekcionāres Mirdzas Tālbergas zīmētās pastkartes muzeja krājumā.
Kad nav iespējams apciemot savus mīļos, un ne vienmēr telefoniska saruna vai zoom konference radiem un draugiem ir alternatīva svētku sveicienam klātienē, der atcerēties par vēstulēm vai svētku pastkartēm. Tā tomēr ir tik laba sajūta, saņemt pastkastītē ar tuva cilvē...VairākVirtuālā vēsture.
Analogie sveicieni no Ventspils
Ventspils kolekcionāres Mirdzas Tālbergas zīmētās pastkartes muzeja krājumā.
Kad nav iespējams apciemot savus mīļos, un ne vienmēr telefoniska saruna vai zoom konference radiem un draugiem ir alternatīva svētku sveicienam klātienē, der atcerēties par vēstulēm vai svētku pastkartēm. Tā tomēr ir tik laba sajūta, saņemt pastkastītē ar tuva cilvēka roku rakstītos sveicienus! 1843. gada decembrī tika izveidota pirmā drukātā Ziemassvētku kartīte, tās “vaininieks”esot bijis Viktorijas un Alberta muzeja direktors, kas atskārtis, ka savas aizņemtības dēļ nepaspēs visiem sarakstīt svētku apsveikumus un pasūtinājis nodrukāt mākslinieka Džona Kalkota Horslija (John Callcott Horsley,1817 –1903) zīmējumu. Sākot ar 1850. gadu, Ziemassvētku kartītes sāk drukāt vairumā un pārsvarā tās ir krāsainas. Uz tām tiek attēlotas gan Betlēmes ainiņas, gan ziemas dabasskati, gan dažādi veiksmes simboli, piemēram, zirga pakavs un āboliņa četrlapīte. Arī Ventspils muzeja krājumā atrodas dažādu laika posmu gada nogales svētku pastkartes, bet pavisam īpašas ir kolekcionāres Mirdzas Tālbergas (1925-2003) zīmētās. Par M.Tālbergu varam lasīt gan muzeja t.s. “Ilustrētās vēstures” sērijas izdevumā “Unikālā Mirdzas Tālbergas kolekcija” (var iegādāties muzeja kasē, Jāņa ielā 17), gan tikko izdevniecībā “Neputns” izdotajā mākslas zinātnieka Pētera Bankovska pētījumā par Latvijas kolekcionāriem “Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā” (374, 375). Ventspils muzeja krājumā Mirdzas Tālbergas kolekcija (3497 vienības) izceļas gan kolekcionāres dzīvesstāsta, gan 20.gs. 50.-80.gadiem neparastā satura dēļ. M.Tālberga bērnībā gūst traumu un ilgajos sanatorijās pavadītajos mēnešos sāk zīmēt un vienlaikus interesēties par kino. Abas šīs aizraušanās izrādās ir uz mūžu. Ventspils kinoteātros demonstrētās t.s. trofeju filmas tiek skatītas vairākkārt un pētīti kinoaktrišu tērpi, kas vēlāk pārtop Ventspils meiteņu tik kārotajās papīra leļļu kleitās, bet sarakste mūža garumā ar kino un estrādes zvaigznēm materializējas slavenību pastkartēs ar oriģināliem autogrāfiem, - sākot ar Sofiju Lorēnu (viena no sirsnīgākajām rakstītājām) un beidzot ar Bītliem. Droši vien Mirdza Tālberga bija sev atklājusi to īpašo sajūtu, kas ierodas kopā ar pastkarti – apbrīnotās zvaigznes klātbūtni. Un, lai arī visi mūsu tuvinieki un draugi nav pieskaitāmi zvaigznēm, tomēr klātbūtnes prieku ar svētku pastkarti gan ir iespējams sagādāt!
