“Vella kalpi” un Lāčplēša ordeņa kavalieris
2 attēli • 16. nov 2020 11:47
“Vella kalpi” un Lāčplēša ordeņa kavalieris
Vecākā un vidējā paaudze noteikti vēl labi atceras daudzreiz skatītās kādreiz tik populārās latviešu filmas “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972), kas uzņemtas pēc Rutku Tēva (Arveda Mihelsona) romāna “Trīs vella kalpi” motīviem. Līdzās galvenajiem pozitīvajiem varoņiem spilgts tēls ir vēstījuma negatīvais personāžs, Rīgas Pētera...Vairāk“Vella kalpi” un Lāčplēša ordeņa kavalieris
Vecākā un vidējā paaudze noteikti vēl labi atceras daudzreiz skatītās kādreiz tik populārās latviešu filmas “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972), kas uzņemtas pēc Rutku Tēva (Arveda Mihelsona) romāna “Trīs vella kalpi” motīviem. Līdzās galvenajiem pozitīvajiem varoņiem spilgts tēls ir vēstījuma negatīvais personāžs, Rīgas Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons, ko filmās tik spoži atveido aktieris Kārlis Sebris.
Hermanis Samsons (1579-1643) ir viens no romāna un filmas tēliem, kas vēsturiski patiešām eksistējis. Rīdzinieks otrajā paaudzē, vācbaltietis un izcils teologs, bijis gan Doma baznīcas mācītājs, gan Pētera baznīcas virsmācītājs un vēlākais Vidzemes superintendants, H.Samsons bija personība, kas atstājis būtiskas pēdas Latvijas vēsturē. Kā novērtējumu savai prozviedriskajai politikai, pēc Rīgas pakļaušanas, saņēmis muižniecības patenti un kļuvis par Samsonu fon Himmelšernu (Samson von Himmelstjerna). Šī dzimta vēlākajos gadsimtos Baltijas vēsturē devuši daudzus izcilus sabiedriskos darbiniekus, karavīrus un literātus.
Lāčplēša dienas noskaņās jāpiemin viens no viņiem – Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967), 13. Tukuma kājnieku pulka seržants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Hermaņa Samsona mazmazmaz…dēls. Jurists, Rīgas pilsētas valdes ierēdnis, pēc Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā Felikss Samsons fon Himmelšerna 1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā) un aktīvi piedalās gandrīz visās nozīmīgākās kaujās pret boļševikiem – smagi ievainots Inčukalna kaujā (pirmajā kaujā, kas ievadīja Latvijas Neatkarības karu), 1919. gada pavasarī piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā.
Lāčplēša ordeni (LKO Nr.1550) Felikss Samsons fon Himmelšerna saņem par to, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā pie Nīcgales ar savu vadu atsita divu pretinieka rotu uzbrukumu, piespiežot tos bēgt, un saņēma gūstā 15 sarkanarmiešus. Pēc Neatkarības kara turpinājis saimniekot savas dzimtas muižā Pālē, Limbažu novadā. 1939.gadā, nacistiskās Vācijas un staļiniskās Padomju Savienības realizētās politikas iedvesmotās “repatriācijas” gaitā kopā ar citiem vācbaltiešiem pamet Latviju un līdz mūža beigām dzīvo Vācijā. Stāsts par Feliksu Samsonu fon Himmelšernu lai ir ne tikai vēstures līkloču ilustrācija, kas savieno 17.gs. sākumu un populārajā kultūrā pazīstamu vēsturisku tēlu ar Latvijas Neatkarības karu un 11.novembri, bet mūsu piemiņa arī pārējiem, skaitā gandrīz 60 vācbaltiešiem, Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.
