Vēstures otrdienas. Bēgšana no Ventspils cietuma.
4 attēli • 7. apr 2020 15:53
„Kad esmu pāri cietuma mūra sētai, tad esmu brīvs.” arestants K. Auziņš
Uzzinot, ka Ventspils pilī no 1832. -1959. gadam atradās cietums, jaunākos pils apmeklētājos šis fakts parasti izraisa izbrīnu un virkni jautājumu. Visbiežāk uzdotie ir – vai šeit cilvēkus spīdzināja? Vai cietumā kādu nogalināja un vai daudz? Vismaz uz vienu no šiem jautājumiem mēģināsim atbildēt. Cik un kādi nežēlastības d...Vairāk„Kad esmu pāri cietuma mūra sētai, tad esmu brīvs.” arestants K. Auziņš
Uzzinot, ka Ventspils pilī no 1832. -1959. gadam atradās cietums, jaunākos pils apmeklētājos šis fakts parasti izraisa izbrīnu un virkni jautājumu. Visbiežāk uzdotie ir – vai šeit cilvēkus spīdzināja? Vai cietumā kādu nogalināja un vai daudz? Vismaz uz vienu no šiem jautājumiem mēģināsim atbildēt. Cik un kādi nežēlastības darbi pilī notikuši, īsti nevar spriest, jo vēstures avoti par tādām lietām ir ļoti skopi, bet viena slepkavība radīja plašu rezonansi gan presē, gan sabiedrībā. Tā bija cietuma uzrauga Kārļa Ruņģa nošaušana.
20.gs.sākumā arestantu kameras bija izvietotas pa diviem korpusiem- galvenais korpuss, jeb pati pils un vieninieku korpuss – vienstāva ēka, kurā tagad izvietota muzeja cietuma ekspozīcija. Tā nu sagadījās, ka 1914. gadā vieninieku korpusā, kur parasti izmitināja nopietnus kriminālnoziedzniekus un pēc panta līdzvērtīgi bīstamos politnoziedzniekus, vienuviet savu sodu izcieta divi politieslodzītie- A. Feldmans un V. Ķēze, dīvainā kārtā arī padsmitgadnieks Čiekurs no Užavas, kurš bija kārtīgi „aptīrījis” savu saimnieku un četri kriminālnoziedznieki, jeb kā cietumā viņus sauca – katordznieki. Tie bija K. Auziņš, K. Rencis, J. Treimanis un J. Matvejevs. Pēdējie četri ir uzmanības vērti „kadri”. Kā notika bēgšana no cietuma lasīt tālāk šeit: http://muzejs.ventspils.lv/vestures-otrdienas-begsana-no-c…/
