Mežģīnes stāsta. Kristāmkleitas
6 attēli • 5. feb 2020 15:59
Kristāmkleitas Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī “Mežgīņu šarms un noslēpumi”
Senākais zināmais bērnu kristību tērps ir autiņi, tos dažādās kultūrās izmantoja līdz pat 18. gs. beigām. 16. gs. autiņi bija garas auduma lentes, kuras turīgi ļaudis varēja atļauties rotāt ar mežģīnēm un izšuvumiem galos. Senākie šāda veida kristāmtērpi darināti Itālijā 16.gs.
Kristīšanas ceremonijā 17.gs. bērnu s...VairākKristāmkleitas Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī “Mežgīņu šarms un noslēpumi”
Senākais zināmais bērnu kristību tērps ir autiņi, tos dažādās kultūrās izmantoja līdz pat 18. gs. beigām. 16. gs. autiņi bija garas auduma lentes, kuras turīgi ļaudis varēja atļauties rotāt ar mežģīnēm un izšuvumiem galos. Senākie šāda veida kristāmtērpi darināti Itālijā 16.gs.
Kristīšanas ceremonijā 17.gs. bērnu sāka pilnībā iegremdēt ūdenī, līdz ar to kristāmās drānas vajadzēja darināt viegli nomaināmas - vēl joprojām tika izvēlēti autiņi, tos papildinot ar dažādām detaļām – cepurīti, lacīti, pieres lakatiņu, cimdiņiem un piedurknēm. Mežģīnes bija ārkārtīgi pieprasītas pieaugušo modē un drīz vien tās sāka lietot arī zīdaiņu apģērbā. Pāri šiem kristību “tērpiem” sedza lielus (1,5m), daudzkrāsainus kvadrātveida lakatus, kurus darināja no satīna, zīda vai samta, rotājot ar mežģīnēm un izšuvumiem (arī brokāta). 18. gs. šie lakati transformējās par kristību sedziņām. 18. gs. mainījās kristību paražas un kristāmo vairs pilnībā negremdēja svētītajā ūdenī. Ārsti iedrošināja vecākus atteikties no cieši notītajiem autiņiem, lai neierobežotu bērna kustības un attīstību. Kristību apģērbs bija balts, simbolizējot nevainību, tīrību un vienotību ar Dievu. Agrīnās kristību kleitas tika darinātas no zīda un satīna.
19. gs kristāmkleitas tika veidotas, balstoties uz sieviešu kleitu modi ar augstu krūšu līniju un īsām piedurknēm. Kristāmkleitas bija garas, tika rotātas ar izšuvumiem un mežģīnēm. Tās vilka gan zēniem, gan meitenēm. Šo kristāmtērpu stils palika populārs līdz pat 20. gs. vidum un ilgāk. Tradicionālie Viktorijas laika kristāmtērpi atkal atguva ievērību, kad tika kristīts Lielbritānijas princis Džordžs.
Izstādē “Mežģīņu šarms un noslēpumi” apskatāmas vairākas kristāmkleitas, kas sniedz visai pilnvērtīgu ieskatu, cik liela nozīme tika pievērsta šim apģērbam, jo tos rotā izsmalcinātas mežģīnes un izšuvumi. Šos tērpus bieži vien saglabāja kā ģimenes relikviju. Ar lepnumu esam pievienojuši kristāmkleitiņu (20.gs. 20.-30.gadi) no Ventspils muzeja krājuma, kuru arī rotā smalki izšuvumi.
