Esam attālinājušies no dabas – radījuši trokšņainas lielpilsētas, uzcēluši iespaidīgus debesskrāpjus… Varam dzīvot un izmantot visas civilizācijas sniegtās ērtības. Šķiet, ka nu vajadzētu just apmierinājumu, taču atkal sākam ilgoties. Šoreiz – pēc augstiem kalniem, zaļiem mežiem, ziliem ezeriem un jūrām. Nē, mēs nevēlamies uz visiem laikiem atstāt pilsētas, taču arvien spēcīgāk vilina... DABA, tās neatkārtojamās ainavas.

“Dabasskati ir ne tikai estētiska vērtība, tiem piemīt arī terapeitiska iedarbība,” uzskata ainavu terapijas speciālisti un popularizētāji.

Mūsdienās drošības sajūtai ir liela nozīme. Tādēļ cilvēkam vislabāk tur, kur ir mierīgi, kur neviens viņu netraucē. Bet tas, ka vieniem vairāk patīk zaļas ielejas, līdzenumi, bet citiem – noslēpumaini kalni, jūras plašumi, biezi meži, tikai apstiprina katra individualitāti.

Speciālisti apgalvo, ka ainavu terapijai raksturīgas dažas hromoterapijas – ārstniecības ar krāsām – iezīmes. Liela nozīme ir arī formām. Šo ārstniecības metodi var salīdzināt ar mākslas darbu vai amuletu ietekmi. Tikai dabasskati uz cilvēku iedarbojas daudz spēcīgāk. Kāpēc?

Apkārtējā vidē ir sakoncentrēti tādi dzīvās dabas spēki, kurus nevar aizstāt ne mākslinieka talants, ne amuleta formas skaistums. Protams, dažās situācijās mākslas darbi ir pārāki – tos var apbrīnot vienmēr, bet kontaktam ar dabu vajadzīgs laiks un apstākļi. Diemžēl ne visiem ir dota iespēja jebkurā brīdī aizceļot uz kalniem, kuru iedarbība ir ļoti spēcīga. Nav nejaušība, ka tur, kur kalnu nebija, cēla piramīdas. Tās saglabājušās līdz mūsdienām un turpina fascinēt ar savu noslēpumainību pat vairāk nekā kalni. Vēl spēcīgāk uz psihi iedarbojas dabasskati, kuros valda kalnu, alu un ūdens harmonija.

Ūdenskritumi un straujas upes it kā aiznes tālumā cilvēka skumjās domas, uztraukumu, rūpes.

Saulriets māca izprast attiecības ar apkārtni un cilvēkiem, atmodina fantāzijas, slāpē agresivitāti.

Ainavu terapija nav grupveida ārstēšanas veids. Tai raksturīga noslēgtība, individualitāte, jo arī dabā cilvēks jūtas vislabāk tad, kad ir vienatnē, kad var koncentrēties un padomāt arī par neikdienišķām lietām.

Amerikā, kur ainavu terapijas popularitāte arvien pieaug, jau uzradušies treneri, kas šo ārstniecības metodi papildina ar akupunktūras seansiem un autogēnajiem treniņiem. Viņu ieteikumus bieži uzklausa arī tūrisma firmas, kas meklē arvien jaunus ceļojumu maršrutus uz nomaļākām pasaules vietām. No pilsētas trokšņa nogurušajiem cilvēkiem ir nepieciešama atgūšanās dabā.

Nu, bet tiem, kas vēlas, bet nevar doties tālajos ceļojumos, ieteikts iegādāties lielas kvalitatīvas dabasskatu fotogrāfijas. Bez šaubām, tās nevar aizstāt īsto vidi un dot tik daudz iespaidu, taču krāsas, formas un līdz šim neredzētās ainavas palīdzēs attālināties no ikdienas rūpēm... Šādos seansos var papildus izmantot gan dabas skaņu ierakstus, gan aromus – smaržu nūjiņas vai eļļas. Pašsajūta norādīs, kas visvairāk vajadzīgs, lai dabas ārstējošā iedarbība sniegtu maksimālu efektu.

Daba ir dāsna. Ne tikai kalnos vai pie jūras. Ne tikai vasarā, kad pretī zaigo tūkstošiem krāsu, vēdī svaigas smaržas, dzirdamas neparastas nomierinošas skaņas.

Daba ir pacietīga, viņa māk mūs gaidīt. Tā nesteidzina.

Daba ir gudra un devīgi atver savus noslēpumus visiem, kas ir ceļā pie tās, pie –Skolotājas... Dziedinātājas... Sargātājas...

Sagatavojusi Krista Liepa