Avots: Avīze "Poliklīnika"

Vasara ir piemērotākais laiks, kad norūdīt savu organismu. Tāpēc neslinkojam – rūdāmies paši un rūdām savus bērnus, lai vīrusa baciļi iet garām ar līkumu. Kas būtu jādara, lai rūdīšanās process notiktu, stāsta pediatre Vita Vītola.

«Rūdīšanās nav nekas cits kā organisma uzturēšana darba kārtībā un veids, kā palielināt tā spēju pretoties slimībām. Tā noteikti iet roku rokā ar personīgās higiēnas ievērošanu,» atgādina ārste. Vislabāk sākt rūdīties jau no agra vecuma. Tas nozīmē, ka mazu zīdainīti vajadzētu ģērbt atbilstoši telpu temperatūras un klimatisko apstākļu parametriem. Telpās būtu jānodrošina optimāla temperatūra (20 – 22 grādi) un gaisa mitrums. Pārāk silta telpa bērniņu ietekmē daudz nelabvēlīgāk. Vēsākā telpā viņam vajadzētu uzvilkt siltas zeķītes, vesti, varbūt plānu cepurīti, tomēr vienmēr labāk piedāvāt vairāk iespēju kustēties, tādējādi aktīvi uzturot ķermeņa temperatūru. Termoregulācija stabilizējas pakāpeniski, tādēļ ir jāuzmanās no straujas izģērbšanās aukstākās telpās un temperatūru starpības dažādās telpās. Var sākt bērnu rūdīt jau no pirmajām vannošanās reizēm. Pēc vannas sagatavošanas no tās ar kādu lielāku trauku nosmeļ silto sagatavoto ūdeni. Pēc novannošanas bērnu aplaista ar nosmelto ūdeni, kas vannošanas laikā būs kļuvis par dažiem grādiem vēsāks. Pirmkārt, bērns tiks noskalots ar pilnīgi tīru ūdeni. Otrkārt, viņa organismam tiek dots uzdevums pašam piedalīties sevis sasildīšanā, tā mobilizējot asinsriti. Tad bērnu vajadzētu apņemt ar siltu dvieli. Šāda noskalošana bieži veicina labāku iemigšanu. Procedūras mīnuss – vienam šo rūdīšanos veikt grūti.
Šādu maza bērna rūdīšanu var turpināt, viņam paaugoties. Kad bērnu vairs nevanno, viņu var mazgāt dušā. Nomazgāt vajadzētu ar siltu ūdeni, tomēr pēdējo apliešanu veikt ar mazliet vēsāku ūdens plūsmu.
Pavisam mazu un mazu bērnu rūdīšanai ir piemērotas siltas telpas, kurās bērnu var izģērbt un ļaut viņam padzīvoties plikiņam. Arī saules un svaiga gaisa peldes palīdz uzlabot bērna pretošanās spējas.
Kad klāt bērnudārza laiks, Vita Vītola iesaka veikt bērna asinsrites sagatavošanas procedūru, kas aizņem divas piecas minūtes. Bērnam guļot vēl gultiņā vai pasēžot uz gultas malas, vajadzētu izmasēt plaukstas, ausis un pēdas. Plaukstām maigi izmasēt visus pirkstus un to starpas, pašu plaukstu un tās virspusi. Pēdām tāpat – katru pirkstu un to starpas, pēdu un tās virspusi un pēdas locītavu. Ausīm – aiz auss un visu gliemežnīcu. Šāda procedūra pamodina bērnu, un viņš uz dārziņu aiziet ar možu un pretoties spējīgu asinsriti.
Pēc piecelšanās bērnu var izmasēt ar frotē cimdu. Sākumā – sausu, pēc pāris nedēļām – jau ar mitru. Kad paaugas, cimda procedūru nomaina ar vēsu rīta dušu.
Plaukstu, ausu, pēdu rīta masāža un norīvēšanās ieteicamas arī tiem pieaugušajiem, kam nav laika vai iespēju citām norūdīšanās procedūrām. «Uzskatu, rūdīšanās pieaugušam cilvēkam ir jebkura regulāra ķermeņa vingrošana, jebkuras regulāras ūdens procedūras un jebkuras regulāras pastaigas. Arī veselīgs dienas režīms ar labu izgulēšanos un veselīgu ēšanu ir pamats, uz kura būvēt pārējo veselīgo dzīvesveidu, arī rūdīšanos. Piemēram, pašreiz nekas nevar būt labāks par par skrējienu rasainā un tikko pielijušā zālē,» stāsta Vita Vītola. Viņa atgādina, ka pats galvenais – visām procedūrām un darbībām, ko saucam par norūdīšanos, ir jābūt regulārām, un tieši tas ir pats grūtākais.