10. augustā plkst.10 LLU mācību un pētījumu saimniecībā „Pēterlauki” Jelgavas novada Platones pagastā notiks zinātniski praktisks seminārs par šķiedras kaņepju audzēšanu.

Semināru rīko universitātes zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Industriālo kaņepju asociāciju (LIKA), un tajā aicināti piedalīties gan lauksaimnieki – industriālo kaņepju audzētāji, gan ražotāji – šķiedras izmantotāji, kā arī citi interesenti.

Šogad, saskaņā ar asociācijas rīcībā esošo informāciju, kaņepju sējumi Latvijā aizņem jau aptuveni 600 hektāru lielu platību. Zemnieku izrādītā aktivitāte gan iepriecina, gan liek nopietni pārdomāt turpmāko darbību, lai sekmīgāk veiktu kā kaņepju novākšanu tā pārstrādi, panākot augstāku darba ražīgumu un lielāku pievienoto vērtību saražotajai produkcijai.

Tālab LLU Lauksaimniecības fakultātes profesora Aleksandra Adamoviča vadīto lauka izmēģinājumu apmeklējums plašam interesentu lokam ir laikā un vietā. Tā būs lieliska iespēja uzzināt visu aktuālāko par augsnes un šķirņu izvēli, izsējas normām, kaņepju sējas laiku un mēslošanu, kā arī par novākšanas un sadarbības iespējām starp audzētājiem un pārstrādātājiem. Tāpat semināra laikā plānots sniegt lietišķu informāciju par asociācijas novitātēm un turpmākajām iecerēm, par kaņepju novākšanas un pirmapstrādes tehnikas iegādes piedāvājumu, kā arī citām novitātēm.

Seminārs tiek rīkots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, jo LLU zinātnieki turpina šī fonda atbalstītā projekta ” Jaunu kompozītmateriālu izstrāde uz putu ģipša bāzes ar šķiedraugu stiegrojumu un no tiem veidotu sistēmu pētījumi” ieviešanu. Minētā projekta ieviešanā ietvertas tādas aktivitātes kā pētījumi par šķiedraugu audzēšanu un to fizikāli bioķīmiskajām īpašībām, kā arī par šķiedraugu sasmalcināšanu un to fizikāli mehāniskajām īpašībām. Tādējādi projekta ieviešanas pirmajā fāzē LLU asociētā profesora Aivara Kaķīša vadībā veikta literatūras izpēte un izstrādāta metodika kaņepju šķiedru fizikāli mehānisko īpašību noteikšanai, tāpat noteikta netilinātu kaņepju šķiedru izturība stiepē astoņām šķirnēm. Bez tam veikti trīs šķirņu kaņepju stiebru spiedes izturības pētījumi, taču tie vēl turpināsies, jo jānosaka spiedes izturība tām šķirnēm, kuras audzēs Latvijā un izmantos putu ģipša ražošanā.

Savukārt pētnieks Uldis Bērziņš, balstoties uz izpētes rezultātā iegūtajām atziņām, izstrādājis griezējelementu, kas nodrošina šķiedru materiāla slīdošo griešanu ar mazu enerģijas patēriņu. Bez tam, izmantojot šo griezējelementu, izgatavots smalcinātāja modelis, kas nodrošina eksperimentiem nepieciešamo kaņepju stiebru un šķiedru smalcināšanu noteikta garuma daļiņās.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 375 000 latu, bet 92,5% no šīs summas veido ERAF līdzfinansējums Ls 346 875 apmērā, kā arī nacionālais līdzfinansējums 7,5% apmērā – Ls 28 125.

Sagatavoja Juris Kālis

http://www.llu.lv/aktualitates?op=raksts&id=7744