Viņa sēdēja savā istabā, viņas rokas trīcēja. Viņa centās uzrakstīt atvadu vēstuli. Asaras bira pāri vaigiem, izpludinot tinti. Kad viss bija uzrakstīts, viņa iegūlās gultā un iedzēra miega zāles..sauju ar miega zālēm. Bet viņai bija vienalga, nevienam taču nerūp.. Meitene raudāja līdz pēdējam elpas vilcienam.
07.35 meitenes māte klauvēja pie durvīm, kā meita bija lūgusi. Neviens neatsaucās. Māte pavēra durvis un sastinga durvju priekšā. Pēc brīža sāka skaļi kliegt un histēriski raudāt, tomēr nesadūšojās pieiet meitenei klāt. Atskrēja meitenes tēvs, viņš centās turēt sevi rokās, tomēr izplūda asarās. Viņš lēnām piegāja pie meitenes gultas un satvēra viņas ļengano roku un raudāja. Bet meitenei taisnība- nevienam viņa nerūp!
8.30 meitenes klases audzinātāja paziņo klasei un skolotājiem par pašnāvību. Klases meitenes sevi šausta par to, ka kādreiz ir meiteni apcēlušas, vai ņirgājušās, viņas mirkst asarās. Skolotāji neliek sev mieru par to, ka varbūt kādreiz ir saklieguši, vai ielikuši atz... Lasīt tālāk