Latvijas armija

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

Gods kalpot Latvijai! - šāds ir karavīru un zemessargu vadmotīvs, ikdienā pildot bruņotajiem spēkiem uzticētos valsts aizsardzības uzdevumus. Plašāk: http://www.mil.lv un http://www.sargs.lv

Sekotāji2 098

 

Kontakti

Kr.Valdemāra 10/12, Rīga http://www.mil.lv http://www.sargs.lv NBS sociālo mediju tīkls „Latvijas armija”: - „Twitter” īssaziņas profils - http://twitter.com/Latvijas_armija- „Facebook” mājaslapa - http://www.facebook.com/Latvijasarmija- "Google+" mājaslapa - http://glpl.us/latvijasarmija- „Draugiem.lv” mājaslapa - http://www.draugiem.lv/latvijas-armija/ - „Flickr” foto kanāls - http://www.flickr.com/photos/latvijas_ar… „YouTube” video kanāls - http://www.youtube.com/user/LatvijasArmija

ID:13322677

Jaunumi

8.aprīlī aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar Zemessardzes vadību, novada un rotas komandieriem un informēja, ka pēc viņa rīkojuma ir veikta budžeta pārdale Nacionālajos bruņotajos spēkos un zemessargu dienesta uzdevumu izpildei finansējums palielināts par gandrīz 150 000 latu, nedaudz pārsniedzot 2012.gada līmeni.

19.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Lai īstenotu ar Ministru kabineta apstiprinātajā „Koncepcijā par Nacionālo bruņoto spēku speciālistu loka paplašināšanu” izvirzītos mērķus, izstrādātais likumprojekts paredz Militārā dienesta likumu papildināt ar jauniem terminiem - kareivis speciālists un instruktors speciālists, kā arī noteikt dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību kareivjiem un instruktoriem speciālistiem.

Plašāk: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2013/0…

Saeimas deputāti 7.februārī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz vairākas izmaiņas karavīru dienesta gaitā.

Patlaban likums paredz, ka militārajās izglītības iestādēs uzņem 18 gadu vecumu sasniegušos Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību. Lai nodrošinātu bruņoto spēku personāla resursu atjaunošanu nepieciešamajā apjomā, kā arī ņemot vērā kareivju sastāva dienesta specifiku un sekmīgai dienesta pienākumu izpildei akceptējamo vispārējās izglītības līmeni, likumā nepieciešams paredzēt, ka vienā bruņoto spēku skolā pieņem arī personas ar pamatizglītību.

Runa ir par izņēmuma piešķiršanu Kājnieku skolai, kurā varēs uzņemt arī Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši pamatizglītību. Pašlaik Latvijas armijā ir apmēram 100 cilvēku ar pamatizglītību. Saskaņā ar aizsardzības ministra rīkojumu šiem cilvēkiem ir pienākums iegūt arī vidējo izglītību, taču ir gadījumi, kad kareivji lūdz pagarinājumu šī mērķa sasniegšanai.

Pieņemtie gr



















... Lasīt tālāk

Aizsardzības ministrija (AM) tuvākajos gados vairākās vietās Latvijā par aptuveni četriem miljoniem latu plāno celt vai atjaunot karavīriem paredzētas kazarmas.

Tuvākajos gados iecerēts būvēt divas jaunas kazarmas Ādažu bāzē, kā arī atjaunot vai paplašināt kazarmas Alūksnes bāzē un Speciālo uzdevumu vienības bāzē Rīgā.

Projektu atkarībā no finanšu līdzekļu pieejamības paredzēts īstenot divu līdz triju gadu laikā.

Jaunās kazarmas būvēs pēc viena parauga un tajās nodrošinās visas karavīru pamatērtības. Jauno kazarmu celtniecība vitāli nepieciešama, jo padomju laikā celtās Ādažu bāzes četras kazarmas ir pārslogotas. 

Ministru kabinets 9.oktobrī akceptēja grozījumus noteikumos par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru, nosakot vairākas piemaksas karavīriem, kuri dien starptautiskajās operācijās. 

Noteikumi: http://www.likumi.lv/doc.php?id=227329…

Izvērtējot Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta iespējas, nolemts noteikt līdz šim esošo piemaksu karavīram 200 latu apmērā par nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu starptautiskajā operācijā, kā arī papildinot noteikumus ar piemaksu par gaisa kuģa apkalpes locekļa dienesta pienākumu pildīšanu starptautiskajā operācijā uz gaisa kuģa seši lati stundā, bet mēnesī ne vairāk kā 200 latu apmērā, un piemaksu par speciālo operāciju veikšanu starptautiskajā operācijā 200 latu mēnesī apmērā, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgu piemaksu apmēru par specifisku veikšanu starptautiskajā operācijā.

Piemaksu par gaisa kuģa apkalpes locekļa dienesta pienākumu pildīšanu starptautiskajā operācijā uz gaisa kuģa un piemaksu par speciālo oper









... Lasīt tālāk

Turpmāk profesionālajā militārajā dienestā nevarēs pieņemt Latvijas pilsoņus, kas disciplināri sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemērojot bargāko sodu - atvaļināšana no militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika, - to paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL), ko tuvākajā laikā skatīs valdībā.

Patlaban MDL paredz, ka militārajās izglītības iestādēs uzņem 18 gadu vecumu sasniegušos Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību. Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla resursu atjaunošanu nepieciešamajā apjomā, kā arī ņemot vērā kareivju sastāva dienesta specifiku un sekmīgai dienesta pienākumu izpildei akceptējamo vispārējās izglītības līmeni, MDL nepieciešams paredzēt, ka dienestā pieņem arī personas ar pamatizglītību. Arī par šīm izmaiņām būs jālemj valdībai, taču gala lēmums par apjomīgajiem grozījumiem MDL būs jāpieņem parlamentam.

Vēl ar grozījumiem MDL AM cer ievērojami palielināt iespējamo pretend









... Lasīt tālāk
Zemessargiem no nākamā gada ikgadējo atvaļinājuma pabalstu izmaksās 50% apmērā no mēnešalgas, paredz valdības 11.septembrī atbalstītās izmaiņas Zemessardzes likumā.

Atlīdzības likums ar 2013.gada 1.janvāri paredz tiesības visām valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem izmaksāt pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Atlīdzības likuma attiecīgās normas neattiecas uz zemessargiem.

Patlaban Zemessardzes likumā noteiktais atvaļinājumu pabalsts ir mēnešalgas apmērā. Izmaiņas Zemessardzes likumā vajadzīgas, lai saskaņotu karavīriem un zemessargiem noteikto atvaļinājuma pabalsta apmēru. Likumprojekts nosaka atvaļinājuma pabalsta izmaksu zemessargiem līdz 50% no mēnešalgas.

Pabalstu saņems zemessargi, kuri ir noslēguši līgumu par Zemessardzes vienības štatu sarakstā iekļautā amata pienākumu pildīšanu, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi. Šīs iz


... Lasīt tālāk

Ministru kabinets 26.jūnijā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādāto grozījumu noteikumos par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību, kas paredz ar 2013.gadu palielināt 2010.gadā samazināto dienas uzturdevas kompensāciju karavīriem un zemessargiem no četriem latiem līdz pieciem latiem dienā.

Noteikumi attieksies uz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, ja tie piedalās apmācībās vai dienesta uzdevumu izpildē ne mazāk kā astoņas stundas diennakts laikā. Taču tie neattieksies uz zemessargiem, kas veic Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi.

Finanšu ministrijai būs jāpalielina AM bāzes izdevumus 2013. - 2015.gadam 1,8 miljonu latu apmērā ik gadu, lai nodrošinātu karavīru un zemessargu uzturdevas kompensāciju (dienas pamata uzturdeva) piecu latu apmērā.

Īstenojot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem, plānots par nepilnu tūkstoti palielināt karavīru skaitu, šodien preses brīfingā pavēstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

19.jūnijā, valdības sēdē pieņemtajā NBS attīstības plānā 2012.-2024.gadam ir plānots realizēt virkni dažādu projektu, kopumā ieguldot 381 miljonu latu. Lai realizētu šos projektus, būs nepieciešams lielāks karavīru skaits, nekā tas ir patlaban.

Patlaban armijā dien 5100 karavīru, bet līdz 2024.gadam iecerēts, ka karavīru skaits bruņotajos spēkos varētu sasniegt 6000 karavīru.

Plašāk: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2012/0…

30.maijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tika iepazīstināta ar ministrijas sagatavoto bruņoto spēku attīstības plānu 2012.-2024.gadam, kas nosaka bruņoto spēku attīstības mērķus, uzdevumus un izpildes termiņus. Tas koncentrējas uz pašaizsardzības minimālo spēju sasniegšanu.

Šo plānu jau tuvāko nedēļu laikā plānots skatīt valdībā, un tas tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības. Pēc attīstības plāna apstiprināšanas tiks sākts darbs pie spēju ieviešanas plānu secīgas izstrādes, kas būs pamats iepirkuma procedūru sākšanai.

Kopumā plānā ir ietvertas 72 minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam. Kopumā tuvākajā desmitgadē bruņoto spēku attīstībā plāno ieguldīt 381 miljonu latu.

Plašāk: http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/201…

... Lasīt tālāk