lasīt vairāk

http://www.lapele.lv/content/1-k%C4%81rta

Jel neskumsti,mīļais draugs,
Jau rīt Tev saule ausīs,
Kā pielijusi pieneņpļava,
Un Tavam sapnim,
Līdzi trauksies,
Balts mākoņgulbis,
Kā Tava mazā,maigā sirds,
Rau paskaties virs debesīm,
Kā varavīksnes horizonts,
Ik pa laikam dejā griežas,
Kā raibais taurenis,
Lidodams ceriņu birzī,
Tik baltā,kā ziemā sniegs,
Jel neskumsti mīļais draugs,
jau rīt Tev saule ausīs,
Kā pielijusi pieneņpļava,
Un Tavam sapnim,
Līdzi trauksies,
Balts mākoņgulbis,
Kā Tava mazā,maigā sirds.

http://www.lapele.lv/content/m%C4%AB%C4%BCaisdraugs

Lai skan mūzika
Mocarta simfonija
Puķu priekam
Šūberta nostaļģija
Cilvēka domām,
Bēthovena dievbijība,
Eņģelim debesīs,
Hendeļa labskanība
Lakstīgalu korēm.

http://www.lapele.lv/content/m%C5%ABzika

Doma pēc domas,

Loma pēc lomas.

Balss pēc balss,

Solis pēc soļa.

Tu pēc manis,

Es pēc Tevis.

Zvans pēc zvana,

Prieks pēc prieka mana un Tava!

EIS-DEKLĒRA

http://www.lapele.lv/content/katru-dien

Nekad nekas nav tīri balts vai melns,
Pat sniegs saules rotā,
Pat nakts vēlā vakarstundā.
Pat domas par skaistām atmiņām,
Pat naids pret cilvēku sarunām.

Pat patiess draugs nav tīri balts,
Pat ienaidnieks nav tumši melns.
Jo vienmēr ir kāds plankumiņš,
Kurš atklājas kā saulstariņš.

Dvēsele nekad nevar būt tīri balta,

Jo katriem meliem krāsa ir melna.

EIS-DEKLĒRA

http://www.lapele.lv/content/ne-balts-ne-melns

Ir vieglāk, ja glāsti
kā skrandaino suni.
Un tomēr,
vēl sāp.
Ja spētu es saskaitīt
cik caur bezdibeņiem
kritusi daudz,
tik daudz.

Kā izbalināta cūka
Tu esi piesprausts
pie malas,
ne tuvāk.

Sareibst galva
kā dejā
un vairāk nemaz
nav vajadzīgs.

Izmest un sadedzināt,
bet nē!
es esmu un būšu
šķirojama.

tuksneša vidū
izlijusi lāse.
es,
sasmeļama.

Bet es tur esmu
tik gaidīdama,
kad Tu nāksi
pēc manis.

http://www.lapele.lv/content/%C5%A1%C4%B7irojama

Lietus līst.
Lāses krīt.
Pikš, pakš.
Maigs pieskāriens.
Šeit ir drēgni.
Lāses krīt.
Pikš, pakš.
Kluss nobeigusm.

Tā ir melodija dziesmai.
Vārdi tai par briesmām.
Top kluss meldiņš.
Man bail to palaist.
Bail ka tas izskanēs.

Tā dziesma ir klusa,
tā reizēm kautrējas,
tāpēc arī neskan.

Ģitāras stīgas.
Tās ieraujas sevī.
Pikš, pakš,
un tās pārrautas.

Tas viss kā dzīvē,
kā lietū, kā mīlā.
Tas viss kā karā,
kur meldiņiem bail.
Pikš, pakš...

http://www.lapele.lv/content/pik%C5%A1-pak%C5%A1

Viss ir savādāk.
Mani spertie soļi iet savādāk.
Manas domas domā dažādāk.
Mani vārdi teic savādāk.
Manas acis redz dazžādāk.
Viss ir savādāk.

Kaut kas nenojiets,
mani gaida.
Kaut kas nedomāts,
mani "svaida"
Kaut kas neizteikts,
mani atraida
un
kaut kas savādāk pamanīts,
mani baida.

Viss ir savādāk.

Soļi tiek sperti klusām,
kā dzīvības, kas līdzinās blusām.

Viss ir savādāk.

Domas stāsta man stāstus,
kā lūpas, kas veltī man lāstus.

Viss ir savādāk.

Vārdi manu dzīvi klāstīs,
kas stāstīs
par dzīvi karaļvalstīs.

Viss ir savādāk.

lasīt vairāk

http://www.lapele.lv/content/viss-ir-sav%C4%81d%C4…

Sēdi viens,raudi,
Kā mazs kaķēns ņaudi.
Nezini,ko darīt,ko teikt,
Nezini,kā visu reizē veikt.
Tu tiešām nespēj tikt ar visu galā,
Tāpēc sēdi viena,savā malā.
Domā par to kas bija un par to kas būs,
Vai tiešām,reiz viss labāks kļūs?
Nespēj uz jautājumu atbldēt?
Būs taču kādreiz jāiemācās spēt.
Bet vai tu spēj rast izeju?
Sakārtot visu,kā tavu dzeju?
Viss kas atklājas,ir pret tevi.
Viss,šķeit ka tu jau sevi atdevi.
Par vēlu,tava dvēsele prom dodas,
Un viss jaunais kas rodas,
Paliek aiz Tevis,aiz muguras,
Bet lai arī kā sirdī duras,

lasīt vairāk

http://www.lapele.lv/content/atkal-un-atkal

Klusums... Troksnis... Notikums,
Kas maina visu, kas notiek šeit apkārt...

Dzīve... Mirklis... Panīkums,
Kas pārvēš cerības radot tik pārdomas...

Sekunde... Minūte... Diena,
Kam tomēr nozīmes nav šajā dzīvē...

Ticība... Cerība... Mīlestība,
Kas stiprina visu, pat nebūtībā...

Atmiņas... Asaras... Nožēla,
Kas paliks pēc gadiem ar kāda sirdī...

© Mārtiņš Doniņš

http://www.lapele.lv/content/dz%C4%ABves-gaita