Es neprotu tā kā Sprīdītis
iet un atgriezties mājās,
kur klājas baltākie gulbju spārni,
un svētelis staigā pa pļavām.

Par vēsām šodien man rokas,
lai pieskartos Latvijas sirdij,
ko dzirdu klusiņām raudam
aiz melniem pērkona dārdiem.

Par zaļām šodien man domas,
lai torņus mākoņos celtu
un zeltu kopā ar zāli
krāsainās bezgalībās.

Un tomēr es centīšos sajust
kā notrīsēs apšu lapas
pa baltiem lielceļiem ejot,
kā smejot delveris strautiņš
pulētos akmeņos dejos,
kā tumsa saplīsīs driskās,
kad brīvības spārni plīvos
atkal pareizos mastos-
mūsu Baltijas krastos.

lasīt vairāk

http://www.lapele.lv/content/putni-reiz-atlidos-m%…