Šokolāde ir baudviela, nevis ēdiens. Tā jāizgaršo lēnām, izbaudot gan neatkārtojamo garšu, gan tonizējošo un nomierinošo iedarbību.

Šokolādes pirmsākumi meklējami Amerikas tropiskajos lietus mežos, kur 1500 gadus pirms mūsu ēras Meksikas līča piekrastē dzīvojošie olmeki atklāja kakao kokus, kuru pākstīs esošās sēklas, tās sagrūžot pulverī, mērcējot un raudzējot, var pārvērst rūgtā, bet gardā dzērienā. Senie maiji un acteki, grauzdētu kakao koka pupiņu pulveri jaucot ar čili pipariem, kukurūzas miltiem un citiem produktiem, lika pirmsākumus mums zināmās šokolādes tapšanas brīnumam, taču cietu un formā lietu šokolādi pirmie iemācījās pagatavot angļi, un tas notika 19. gadsimta vidū.

Baudīt šokolādes dzērienu sākotnēji bija izredzēto privilēģija – to drīkstēja tikai valdnieki, priesteri, izcili karotāji, tirgotāji. Kakao pupiņām bija īpaša loma arī seno civilizāciju reliģiskajā dzīvē, jo tās ziedoja dieviem, bet dzērienu izmantoja reliģiskajās ceremonijās. Senas dažādu kultūru leģendas vēsta, ka šokolādes lietošana dod spēku, veselību, ticību, pārliecību un kaisli tiem, kuri to dzer. Arī mūsdienās šokolādi uzskata par mīlestības un kaisles ikonu.

16. gadsimtā spāņu iekarotāji kakao pupiņas aizveda uz Spāniju, no turienes šokolādes dzēriena popularitāte izplatījās pa visu Eiropu, kaut gan paši spāņi savas receptes rūpīgi slēpa gandrīz 100 gadu. Tehnoloģiju ietekmē un laika gaitā šokolādes dzēriens ir mainījies, taču tas joprojām ir saglabājis savu izcilo garšu un vērtību, palikdams populārs un iecienīts visā pasaulē.

18. gadsimtā zviedru dabaszinātnieks Karls Linnejs, būdams liels šokolādes mīļotājs, savā augu klasifikācijas sistēmā iekļauj arī šokolādes koku, sugu apzīmējot ar vārdu theobroma, kas latīņu valodā nozīmē „dievu ēdiens”. Vēlāk no maiju vārda cacao un acteku cacahualt, tos apvienojot, rodas vārds chocolate. Ja senajās civilizācijās šokolādes dzērienu pazina tikai kā rūgtu un aukstu, tad eiropieši pasaulei to iemācīja lietot karstu, saldinot ar cukuru un papildinot ar citām garšvielām.

Mums šokolāde identificējas ar saldu kārumu vai kā desertu izejviela, taču citur pasaulē tā asociējas tieši ar specifisko dzērienu vai ir viens no galvenajiem ēdieniem, ko pasniedz pusdienās. Rūgtā šokolāde sastāv tikai no kakao masas un cukura. Dažādības labad tai pievieno arī riekstus, rozīnes, vanilīnu, kafiju, vafeles.

Pēdējos gados zinātnieku uzmanības lokā nonākusi šokolādes sastāvdaļu ietekme uz cilvēka garastāvokli un veselību. Joprojām nerimst diskusijas par šokolādi kā universālu antidepresantu un tūlītējas enerģijas avotu, taču tas, ka pat neliela šokolādes deva likvidē stresu, ir nepārprotami pierādīts: gabaliņš apēstas šokolādes ātri uzlabo omu, palīdz pārvarēt grūtsirdību, savukārt šokolādes mikroelementi uzlabo darbaspējas, normalizē sirdsdarbību un asinsriti: mazs tumšās šokolādes gabaliņš satur tikpat flavonīdu, cik seši āboli vai četras tējas tases