Kad ciklons ar kārtējo vārdu ELFRIEDE šodien (15. janvāris '12) aizpildās virs Baltkrievijas, tad mēs esam tā ziemeļrietumu daļā. Bet šajā ciklona apcirknī gandrīz vien ir aukstās puses vēji. Šodien caur ziemeļu un ziemeļaustrumu vējiem pie mums ienāk neliels saliņš. Saistībā ar izgarojumiem no Rīgas līča- rodas papildus gubumākoņi, kas reizēm joprojām izgāž stiprus sniega birumus līča dienvidu krastos pa vējam (šo parādību profesionālās aprindās sauc par "līča efektu". Kopumā ziema mums sagādājusi pierastas Baltajam gadalaikam pienākošās ainavas. Vai ziema ir nokriedusi?    Attēlā: sniegs nu jau pietiek arī Kurzemē...

Jau reiz rakstīju- katrs gadalaiks briest un nobriest, jeb "nogatavojas". Šīs ziemas mērena gatavības pakāpe iestājas šā janvāra vidū. Šķietas, mēs ziemas otro pusi vispār redzēsim vairāk baltu nekā "melnu". Vismaz otrā puse būs ar mums pierastajiem redzējumiem dabā,

Taču gadalaika nobriešanas process nav gluds... pa laikam tomēr daži cikloniski virpuļi atkal gādās par mēreni gariet atkušņiem laika posmā līdz īstajam pavasaris, kas neizbēgami nāks. Tātad – neliels vai mērens sals ar "caurumiem".

Vispār – ja kādā dienā rimti piesēžam- tad varbūt aizdomājamies: kāda nu tā katra ziema ir. Divas iepriekšējās – bija masīvas, tādas "par kurām vecmāmiņas stāsta". Daudz sniega, izteikti sala brīži, plusā citas ziemai raksturīgas dabas parādības (puteņi, sniega birumi, atkalas, sērsnas...). Tagadējā jau mērenāka. Pusaizmirstas ir drusku senākās – un siltās ziemas. Kad sniegs bija drīzāk greznība nekā ikdienas redzējums.

Šodien varbūt ir īstais brīdis – padomāt, kādas atmiņas mums paliks aiz 2011-2012. gada ziemas. Katrs Baltais gadalaiks ir savādāks. Un šīs dienas? Pēc ļoti ieilgušā "vēlā rudens" mums viena nedēļa (varbūt?) būs zem baltās seģenes. Virknējumā ar jau mūsu pašu radītajiem jaunumiem (lielā politika, ekonomika) arī šie laika apstākļi atmiņu gaņģos atsitīs kādus kadrus. Varētu pēc gadiem sev pajautāt, kāda bija šā ziema un ko stāstīsim par šo laiku nākamajām paaudzēm. Vai ne? Patreiz ir ziemas vidus, un palēnam iesākam ripot jau no atmiņu kalna lejā – uz pavasari un jaunām kaislībām? Un galu galā – kādu gatavības pakāpi finālā sasniegs ZIEMA ?

Rakstīja Raitis Sametis
http://www.meteolapa.lv/