Madridē dzīvo Norma, ļoti īpaša brazīliete. Spāņi viņu sauc par "spītīgo omi". Normai ir nedaudz pāri sešdesmit, viņa strādā vairākās vietās, organizē dažādas kampaņas, rīko svētkus un mūzikas koncertus.

Reiz ap četriem no rīta, kad jutos jau pamatīgi noguris, apvaicājos, kur Norma smeļas enerģiju.

- Man ir burvju kalendārs. Ja gribi, varu parādīt.

Nākamajā vakarā aizgāju pie viņas ciemos. Norma parādīja vecu, krustu šķērsu sarakstītu kalendāru.

- Redzi, šajā dienā tika atklāta vakcīna pret bērnu trieku,- viņa teica. - Tas ir jāatzīmē.

Katrā kalendāra lapiņā Norma bija ierakstījusi kādu labu notikumu, kas bija noticis attiecīgajā dienā. Un tā katra diena viņai sniedza kādu iepriecinājumu.

/Paulu Koelju."Kā aizplūstoša upe"/