LabieDarbi.lv

Oficiālā lapaPar šo profilu
Biedrības „Labie Darbi” mērķis ir iedrošināt ikvienu noticēt saviem sapņiem un saviem spēkiem, lai tos piepildītu. Mūsu moto- Ja Tu gribi, Tu- vari! Un atceries- nekļūdās un neuzvar tikai tas, kurš neko nedara :)
| Sekotāji | 18 639 |
|---|
Kontakti
Lielirbes iela 17A-8, Rīga
Tālrunis: 66051666
E-pasts: info@labiedarbi.lv
http://www.labiedarbi.lv
http://twitter.com/LabieDarbi
http://www.facebook.com/LabieDarbi.lv
Citi ieraksti
- Draudzīgo klašu konkursa „Mēs gribam atpūsties!” klases ir apzinātas, iepazītas un suminātas!
3. okt 2012 12:12 - Pirmdiena, 1.oktobris, jauna mēneša sākums:)!
1. okt 2012 12:38 - Daži cilvēki sapņo par panākumiem - citi paliek nomodā, lai tos sasniegtu...
19. sep 2012 09:52 - "Labas idejas piepildās vienmēr.."
12. sep 2012 10:29 - Latvijas draudzīgākā klase ir atrasta :)!
4. sep 2012 17:41 - Arī Tu vari palīdzēt!
14. aug 2012 10:51 - Stāsts par Agnesi Meistari
10. aug 2012 15:28 - Uzvarētāji negaida izdevības, viņi tās izmanto...
8. aug 2012 17:15 - Jūlija balsojumu konkurss noslēdzies. Sveiciens augusta konkursa dalībniekiem!
1. aug 2012 12:01 - Ātrais piektdienas konkursiņš! (9)
13. jūl 2012 11:07
LabajiemDarbiem mazliet no Valkas mazo futbolistu dzīves jūnija mēnesī
Projektu rakstijām ar domu, ka ir tikai viens variants-uzvara! Mēnesis iesākās labi, pat daudzsološi. Gandrīz jau no pirmajām dienām iekļuvām to projektu skaitā, kuriem tiks piešķirts finansējums. Taču arī jau no pirmajām dienām sapratām, ka joki nebūs un konkurenti mums ir nopietni. Mazajai Valkai cīnīties ar Rīgu, Ventspili, Ogri- tas bija izaicinājums.
Tādēļ nospraudām sev mērķi un sākām darīt visu iespējamo. Pirmais mūsu pasākums bija Valkas-Valgas (dvīņu pilsēta Igaunijā) pilsētas svētkos. Izgatavojām medaļas saviem faniem,mazie futbolisti sniedza meistarklases demonstrējumus kā arī bija iespēja tiem kuri vēlējās ar viņiem uzspēlēt futbolu. Pa to laiku vecāki sarunājās ar balsotājiem, stāstīja par LabajiemDarbiem, par mazajiem ziķeriem, un pat mūsu komandā ir pieaugums, jo daži izteica vēlēšanos trenēties komandā kur it tik foršas mammas (šādu vēlēšanos ne reizi vien izteica arī bērni, kas balsoja draugiem.lv pat no citām pilsētām). Šajā dienā savācām ļoti daudz balsis un izvirzījāmies pirmajā vietā. Tā arī turējāmies kādu laiku.
Pēc kāda laika no pirmās vietas mūs izstūma konkurenti. Tas bija stimuls spert nākamo soli. Tad tapa mūsu video. Šeit mums jāsaka liels paldies Dāvim Doršam, kurš tūliņ atsaucās, neskatoties uz savu noslogoto grafiku, un viss tapa 12 stundu laikā. Tas atkal bija pacēlums!
Trešais mūsu solis bija gana nopietns, uzrunāt Latvijas Futbola federāciju, lai tur izvietotu uzaicinājumu balsot. Arī tas mums izdevās. Tieši tajā dienā devāmies uz starptautisko turnīru Tartu, kur līdz bija dators un pa ceļam vērojām kā aug mūsu balsis. Aiz šiem priekiem pat spēlē uz laukuma puišiem gāja no rokas.
Trīs nedēļas mēs cītīgi strādājam, taču lielu kreņķu un bēdu mums nebija. Vieta balsošanas tabulā mūs apmierināja, viss it kā bija labi. Nedēļu pirms balsojuma beigām viss tikai sākās. No pirmās vietas pamazām sākām atkāpties, mūsu konkurenti balsis vāca ne pa stundām, bet pa minūtēm. Mazās Valkas potenciāls bija izsmelts un radās izmisums-ko darīt? Noripojām sestajā vietā, kas mums vairs nedeva iespēju iegūt finansējumu. Asaras bira visiem, bija šoks, bet spīts un ļoti ļoti liela vēlēšanas sasniegt mērķi mums palīdzēja saņemties un atgūt pazaudētos punktus un savu vietu balsošanas tabulā. Tas bija brīdis, kad mums palīdzēja sveši cilvēki, un ziniet, viņi bija ļoti atsaucīgi, daudzi vēlēja labu un pat raksta vēl šodien, apsveic. Brīdī, kad uzvara mums slīdēja āra no rokām, bija viens pluss ,kā saka -nav slikta bez laba, mēs sapratām, ka esam ieguvuši daudz jaunus draugus futbolistu vidū, daudz jaunu kontaktu, mums ir daudz uzaicinājumu no citiem klubiem, mums ir daudz jaunu draugu. Taču ,tas nebija mūsu mērķis, un ar visiem spēkiem (bija momenti, kad tie zuda),mēs sākām cīņu, lai iekļūtu vismaz pieciniekā. Kāds bija mūsu pārsteigums, kad 30.jūnija pusdienlaikā bijām jau atkal pirmajā vietā. Tas deva spēkus pēdējā dienā izturēt un 24:00 nosvinēt uzvaru.
Kā jau rakstīju, tad redzēt bērnu sejas 24:00 bija neizsakāmi jauki. Viņi kliedza uuurraaaaaaaaaaaa, dipināja kājas, leca un viens pat murrāja. Sapratu, darbs nav bijis veltīgs. Bērniem neizsakāms prieks, man prieks par paveikto.
Bija ar skeptiķi, kas neticēja, smīkņāja, domāja, ka to nepaveiksim. Jā ,Valkai tas bija izaicinājums. Arī viņiem pierādījām, ka varam! Vissāpīgākā lieta šī mēneša garumā bija vienaldzība un pat skaudība. Nebija nācies ar to tik cieši saskarties, tāpēc šī mēneša laikā atklājās daudz kas jauns un varbūt pat nepatīkams, bet viss sliktais aizmirsās 30.jūnija naktī. Bērni ar nepacietību gaida formas, prasa gandrīz vai 3 x dienā. Formām jau ir nosaukums-LAIMĪGĀS FORMAS. Visi cer, ka līdzšinējie rezultāti jaunajās formās būs vēl spīdošāki. Mēs esam laimīgi!
Mēs sakām paldies visiem, kas mums ticēja, kas balsoja par mums, kas sniedza atbalstu, gan balsu vākšanā, gan aģitēšanā, kā arī tiem, kas vienkārši atsūtīja vienu vārdu-saņemies. Paldies arī tiem rūķišiem, kas klusējot čakli darīja savu darbu. Visiem futbola klubiem, Latvijas Futbola federācijai. Lielākais paldies būs mazo futbolistu sasniegumi futbolā.
Paldies LabajiemDarbiem, ka darāt tik labus darbus. Arī Jūs tagad esat mūsu draugi. Paldies!
Ar cieņu, Jana un Valkas mazie futbolisti
