Uzreiz jāsaka, ka jaunais holandiešu ātrās apkalpošanas tīkla bistro „Wok to Walk” nav nekāds Fast Food, tas drīzāk būtu jādēvē par Fast Wok Food, jo pie ēdiena šeit var tikt tiešām ātri, turklāt Wok pannā tapušie austrumu ēdieni ir veselīgi, jo tiek gatavoti uz straujas uguns, tādējādi produkti lielā mērā saglabā savu dabiskumu un uzturvērtības. Nekādu pusfabrikātu, viss ir dabīgs un svaigs.

Ja gadās bieži ceļot, iespējams, oranžo cilvēciņu jau būsiet kaut kur redzējuši, jo „Wok to Walk” ēstuves darbojas vēl deviņās citās Eiropas valstīs (kā arī Meksikā un Kolumbijā), mums vistuvākais „Wok to Walk” ir Lietuvā.

Pie mums „Wok to walk” atrodas ērti sasniedzamā vietā – pie paša Vecrīgas sliekšņa, Aspazijas bulvāra un Kr. Barona ielu stūrī. Interjers ir jauneklīgs, ar lieliem logiem, veidots ar industriālu pieeju, kam ārēji nav nekādu asociāciju ar austrumu virtuvi. Dzīvespriecīgā oranžā krāsa interjerā flirtē ar melnajām flīzēm un atsegtajiem griestiem, bet gaišais finieris k

Jaunais „Street Burgers” atrodas auto stāvvietā Brīvības un Dzirnavu ielu krustojumā, vietā, kur ilgus gadus savulaik darbojās restorāns „Sams”. Pateicoties iespaidīgajai vizuālajai reklāmai, to var pamanīt jau pa gabalu.

Dizainiski „Street Burgers” veidots atbilstoši nosaukumam – jauneklīgs, ar jūtamu ievirzi popkultūrā un ielu modē, uz sienām stencila vienkrāsas zīmējumi un melnbaltas ielu fotogrāfijas. Tālākajā zāles galā vieta atrasta arī „Yo Yo” saldējuma pašapkalpošanās automātam. Ir arī bērnu stūrītis.

Būtiskākais, kas „Street Burgers” atšķir no citiem, ir tas, ka burgeros tiek izmantota tikai bioloģiski audzēta, nobriedināta liellopu gaļa no Burtnieku zemnieku saimniecības „Rūķīši”. Gaļa pirms cepšanas tiek nobriedināta un pēc tam uz sakarsēta akmens vidēji (medium rare) cepta, lai gaļai maksimāli saglabātu sulīgumu. Arī visas pārējās sastāvdaļas ir dabīgas, tostarp burgeru maize, kuru pēc speciāla pasūtījuma cep Madonas pusē.

Vairāk lasi: http://kursuzsauks.lv/index.php?pid=menu…

Pirmo reizi izdzirdot nosaukumu „Yakuza”, prātā nāk tetovētie japāņu gangsteri jeb jakudzas no Holivudas filmām. Taču šoreiz runa nav par japāņu mafiju, bet gan jaunu restorānu Ģertrūdes ielā. Jā, tieši tā – „Yakuza” nav nekāds džakuzi vai kas tamlīdzīgs, tas ir japāņu mafijas klans. Restorāns ir gaisīgs un rūpīgi nostrādāts un tam vismaz ārēji nav absolūti nekāda sakara ar mafiju.

Viesmīles ir smaidīgas un laipnas, sagaida katru ienācēju un piedāvā izvēlēties vietu kādā no zālēm. „Dizaina līnijas” radītā interjera pamatā ir pieprasītās krāsas un minimālisma formas. Zāles restorānā ir divas– pirmā ar suši bāru, otra zāle būs vairāk piemērota, ja gribas norobežoties. No vienas no sienām diezgan „draudzīgs” Yakuza uzrauga zālē notiekošo, tā kā vari būt drošs, ka šeit viss būs kārtībā, ja ne, tad savu darbiņu veiks jakudza.

Ēdienkarte ir bieza kā grāmata un diezgan ērti pārskatāma, katra ēdienu sadaļa ir atdalīta. „Yakuza” apliecina, cik liela nozīme restorānā var izrādīties

No laika gala Viesistaba (pirmā Viesistaba tika atvērta Jēkaba kazarmās) sevi pozicionējusi kā vietu labai un garšīgai laika pavadīšanai un zināmā mērā tieši pateicoties viņu aktivitātēm, kolektīvās gatavošanas pasākumi kļuvuši tik populāri. Iespēja gatavot draugu vai kolēģu kompānijā kopā ar profesionāliem pavāriem izrādījusies gana pieprasīta, tādēļ 2012. gada beigās Blaumaņa ielā 10 (Galleria Rīga) tapusi vēl viena viesistaba – „Viesistaba Vintage”.

Nosaukumā klāt piekabinātais apzīmējums „Vintage” nav nejaušs, jo jaunais Blaumaņielas veidojums sevī ietver arī restorānu ar atlasītu vīnu piedāvājumu un „Vintage” kaut vai tikai asociatīvi restorānam piešķir tādu kā papildus kvalitātes garantu. Bez tam, restorāns kopā ar labākajiem Latvijas vīnziņiem regulāri rīko tematiskas vīna vakariņas.

Jaunajam restorānam ir divi stāvi – pagrabstāvs vairāk domāts pasākumiem, bet augšstāvā iekārtota restorāna zāle. Stilistiski Blaumaņa ielas „Viesistaba” līdzinās savai Jēkaba kazarmu

Trāpīgāku nosaukumu kafejnīcai, kura atrodas pirts telpās, iedomāties grūti. No ārpuses nekas neliecina, ka Tallinas ielas Baltajā pirtī ir arī kafejnīca un pēc norādēm nāksies jautāt pirts administratoram. Kafejnīca ir neliela, ar dažiem galdiem un tādu kā lounge tējas stūrīti. Interjers ir vienkāršs, nedaudz rustisks un patiess.

Šeit neviens nesamulst, ja kafejnīcā ienāk pirts palagos ietinusies dāma un pasūta svaigi spiestu sulu. Te vienlīdz labi saprotas pirts apmeklētāji un ēdāji no ielas. Tā ir norma.

Nelielā kafejnīca caurstrāvo vēstījumu, ka labam un produktu ziņā tīram ēdienam nav jāmaksā dārgi. Tāda ir šefpavāra Kārļa Celma pārliecība. Ēdienkarte no jauna top katru nedēļu un neceriet – ievākotas a la kartes uz n-tajām lappusēm te nav. Tā vietā ir viena nedaudz nevīžīga lapele ar mazāk kā 10 ēdieniem. Uz otras lapeles ir dzērieni. Un pilnīgi pietiek.

Ēdienkarti Kārlis veido pēc principa – vienkārši produkti oriģinālos salikumos. Piemēram, siltie burkānu salāti par

Restorāna nodēvēšana ielas nevis, teiksim, kādas personas vai leģendas vārdā, savā ziņā ir lokāli patriotisks piegājiens, it īpaši, ja runa ir par nelielu Rīgas klusā centra ieliņu, kuru citkārt daudzi nemaz nepamanītu. Toties tagad par Zaubes ielu uzzinājuši daudzi. Pateicoties šovasar atvērtajam gandrīz restorānam „Zaubes iela”.

Apzīmējums „gandrīz restorāns” esot apzināts, jo „Zaubes ielā” lietas mīl saukt īstajos vārdos. Līdz restorānam pietrūkstot, bet kafejnīca ar gluži neesot. Gaišais un modernais interjers ar melnbaltām Zaubes ielas fotogrāfijām vairāk piemērots smalkam restorānam nevis kafejnīcai un arī atmosfēra šeit vairāk tuvinās restorānam. Vienā ziņā gan šo var pietuvināt kafejnīcai un tās ir cenas. Diez vai galvaspilsētas centra restorānā izdosies apēst kārtīgu pamatēdiena porciju ar visām piedevām par nepilniem trim latiem (precīzāk – 2.80 Ls), arī zupas un salāti te nav dārgi – ķirbju biezzupa maksā 1.50 Ls, bet Cēzara salāti ar vistu – 1.90 Ls.

Ēdienkartē

Raiņa bulvāra „Kilimanjaro” pēdējo reizi biju pirms aptuveni gada, kad tas bija tikko atvērts, taču nesen pieņēmu uzaicinājumu un devos uz turieni vēlreiz. Kopš pēdējās viesošanās reizes šis tas tur ir mainījies. Vizuālas korekcijas ieviesusi klavieru parādīšanās, kas ne tikai atgaiņā stīvumu, bet sniedz arī praktisku labumu - piektdienās un sestdienās pie klavierēm sēž pianists. Starp citu, 5. novembrī restorāns svinēs gada jubileju un šajā dienā apmeklētājiem tikšot sarūpēti dažādi pārsteigumi.

Šī restorāna pluss ir diskrētums, nevis modes diktēts pieprasījums. Uz šejieni nāk dēļ ēdiena un labās apkalpošanas, nevis tāpēc, ka te vienkārši jābūt. Abās zālēs ir cilvēki, taču šeit neviens cits citam netraucē.

„Kilimanjaro” netrūkst eksotikas un ēdienkartē var atrast gan krokodila gaļu, gan strausa steiku, taču jaunajā ēdienkartē uzradušies arī Eiropas un pašmāju akcenti. Arī vīna kartē Dienvidāfrikas vīniem pievienojusies kompānija no vecās un jaunās pasaules.

Eksotiku met