Latvijas Kara muzejs

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

Latvijas Kara muzeja pirmsākumi saistās ar 1. pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā, ar nacionālo militāro vienību - latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos cariskās Krievijas armijas sastāvā 1915.gadā. 1916.gada septembrī muzejs uzsāka savu darbību kā strēlnieku muzejs. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā līdz 1940.gadam muzejs bija Kara ministrijas pārziņā. No 1919.gada muzejs savu mājvietu atrada senajā Rīgas nocietinājumu tornī Pulvertornī. Galvenais muzeja darbības mērķis bija latviešu tautas cīņas par brīvību un neatkarību atspoguļošana muzeja ekspozīcijās, nacionālās pašapziņas celšana, Tēvzemes mīlestības ieaudzināšana. Muzejā bija izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules kara notikumiem, Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.

1937.gadā sākās respektablas Pulvertorņa piebūves celtniecība, kuru pabeidza 1940.gadā. Muzejs jaunajās telpās savu darbību izvērst nepaspēja, jo 1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja PSRS. Līdz ar Latvijas valsts institūciju likvidāciju, likvidēja arī Latvijas Kara muzeju. Daļa muzeja kolekciju pazuda, daļa tika nodota citiem muzejiem un arhīviem.

No 1957.gada ēkā atradās Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, kurš Latvijas 20.gs. vēsturi interpretēja no padomju varas ideoloģijas viedokļa. Tomēr muzejs savas pastāvēšanas laikā bija savācis vērtīgas, padomju sistēmu raksturojošas kolekcijas. Sākoties Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesam, likumsakarīga bija arī Latvijas Kara muzeja atjaunošana 1990.gadā. Muzeja mērķis ir atklāt sabiedrībai sarežģīto Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši akcentējot 20.gadsimtu, kura laikā latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt savu neatkarību.

Muzeja darba laiki: Atvērts katru dienu!
Vasaras sezonā (aprīlis - septembris) 10.00 - 18.00
Ziemas sezonā (oktobris - marts) 10.00 - 17.00

Ieeja bez maksas.
Maksas pakalpojums - gida pakalpojumi 2.ls no grupas. Svešvalodā - 5.ls

Adrese: Smilšu 20

Kontaktālrunis: 67223743

Sekotāji1 353

 

Kontakti

Smilšu iela 20, Rīga, LV-1050

http://www.karamuzejs.lv

ID:13005683

Citi ieraksti

 

Šī gada 25. jūlijā Latvijas Kara muzejā notika UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās nominācijas „Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts” atpazīstamības zīmes atklāšana. Ar šīm piemiņas plāksnēm turpmāk tiks atzīmētas vietas un objekti ar vērtības nozīmi Latvijas vēsturē un visas pasaules atmiņā.


gal_267389268_large

Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Dr. A. Pabriks, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre D. Baltiņa, Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju – LCP priekšsēdētāja K. Čakstes, prof. A. Teikmaņa, Dr. V. Ģintera, diriģenta S. Duka, ģen. M. Peniķa un rakstnieka K. Skalbes – radinieki, kā arī citi interesenti.


gal_267389260_large

UNESCO LNK ģenerālsekretāre D. Baltiņa klātesošos iepazīstināja ar UNESCO kultūras mantojuma programmu „Pasaules atmiņa”, kas izveidota 1992. gadā, lai veicinātu visa veida un formas apdraudētā dokumentārā mantojuma apzināšanos un saglabāšanu visā pasaulē. Visredzamākā programmas daļa ir tās reģistri, kas darbojas starptautiskajā, reģionālajā un nacionālajā līmenī ar mērķi apzināties pasaules dokumentārā mantojuma saglabāšanas nozīmi un iepazītu nacionālā dokumentārā mantojuma dārgumus un nodrošinātu to pienācīgu saglabāšanu, izpēti un interpretāciju. LCP Memorands UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauts 2009. gada 30. novembrī.

Latvijas Kara muzeja 2. Pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs J. Tomaševskis sniedza nelielu ieskatu Latvijas Centrālās padomes un Memoranda tapšanas vēsturē. 1944. gada 17. martā sastādītais LCP Memorands ir dokuments, kurā 189 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Šī dokumentārā liecība ir nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai, kas atstāja ietekmi uz tās tālāko attīstību un Memoranda parakstītāju likteņiem.

Memorands un tā tulkojumi pieejami lejupielādei šeit:
http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1…
http://atmina.unesco.lv/page/memoranda_t…


gal_267389263_large