Latvijas Kara muzejs

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

Latvijas Kara muzeja pirmsākumi saistās ar 1. pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā, ar nacionālo militāro vienību - latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos cariskās Krievijas armijas sastāvā 1915.gadā. 1916.gada septembrī muzejs uzsāka savu darbību kā strēlnieku muzejs. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā līdz 1940.gadam muzejs bija Kara ministrijas pārziņā. No 1919.gada muzejs savu mājvietu atrada senajā Rīgas nocietinājumu tornī Pulvertornī. Galvenais muzeja darbības mērķis bija latviešu tautas cīņas par brīvību un neatkarību atspoguļošana muzeja ekspozīcijās, nacionālās pašapziņas celšana, Tēvzemes mīlestības ieaudzināšana. Muzejā bija izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules kara notikumiem, Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.

1937.gadā sākās respektablas Pulvertorņa piebūves celtniecība, kuru pabeidza 1940.gadā. Muzejs jaunajās telpās savu darbību izvērst nepaspēja, jo 1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja PSRS. Līdz ar Latvijas valsts institūciju likvidāciju, likvidēja arī Latvijas Kara muzeju. Daļa muzeja kolekciju pazuda, daļa tika nodota citiem muzejiem un arhīviem.

No 1957.gada ēkā atradās Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, kurš Latvijas 20.gs. vēsturi interpretēja no padomju varas ideoloģijas viedokļa. Tomēr muzejs savas pastāvēšanas laikā bija savācis vērtīgas, padomju sistēmu raksturojošas kolekcijas. Sākoties Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesam, likumsakarīga bija arī Latvijas Kara muzeja atjaunošana 1990.gadā. Muzeja mērķis ir atklāt sabiedrībai sarežģīto Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši akcentējot 20.gadsimtu, kura laikā latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt savu neatkarību.

Muzeja darba laiki: Atvērts katru dienu!
Vasaras sezonā (aprīlis - septembris) 10.00 - 18.00
Ziemas sezonā (oktobris - marts) 10.00 - 17.00

Ieeja bez maksas.
Maksas pakalpojums - gida pakalpojumi 2.ls no grupas. Svešvalodā - 5.ls

Adrese: Smilšu 20

Kontaktālrunis: 67223743

Sekotāji1 351

 

Kontakti

Smilšu iela 20, Rīga, LV-1050

http://www.karamuzejs.lv

ID:13005683

Citi ieraksti

Rādīt visus

 

Izstāde „Krievu – turku karš (1877 – 1878) un turku karagūstekņi Cēsīs.”

Sadarbībā ar Turcijas militāro atašeju pulkvedi Hosanu Hosoglu un ar Turcijas vēstniecības Latvijā atbalstu Latvijas Kara muzejā apskatāma izstāde par krievu - turku kara (1877 - 1878) norisi, Pļevnas kauju (1877) un turku karagūstekņu likteni Latvijā.

Izstādē eksponēti:

·mākslas darbi,

·formastērpi,

·ieroči,

·apbalvojumi.

Izstāde apskatāma Latvijas Kara muzeja 4. stāva vestibilā.

Ieeja bez maksas.

Krievu - turku kara laikā (1877 - 1878) Pļevnas kaujā sagūstītos turkus izvietoja visā Krievijas impērijas teritorijā. Arī Cēsīs un to apkārtnē nometināja vairākus simtus turku.

Nevarēdami pierast pie bargā ziemeļu klimata, turku karagūstekņi sāka masveidā slimot. 1878. gada ziemā Cēsu slimnīcā ārstējās 163 turku kara gūstekņi, no kuriem 19 mira. Cēsu pilsētas rāte mirušo turku apglabāšanai ierādīja vietu netālu no Gaujas.

1937. gadā, pieminot krievu - turku kara 60. gadadienu, karagūstekņu kapus labiekārtoja. Šūnakmenī veidotā pieminekļa projektu izstrādāja Cēsu kūrorta komitejas inspektors, arhitekts Kārlis Dzirkalis. 1937. gada rudenī kapu izbūve bija pabeigta.

Turku kapus Cēsīs rekonstruēja 2004. - 2005. gadā: atjaunoja uzrakstu plāksnes, karogu mastus, kā arī pazudušos pusmēness un zvaigznes simbolus

 
    Komentāri ir liegti

    Citi šī autora raksti: