M. Cīrule. "Bez nacionālām jūtām..,/Bez pagātnes, kas spēj iedvesmot." I."Ak, latvju cilts, jūs zemnieki..." I.9."Vērā ņemami zemnieku nepaklausības gadījumi " un zemes kārotāju "pāraudzināšana".
MarutaIevietots: 17. okt 2017 04:29
Lūgumu un sūdzību rakstītājus meklējot, atklājas, ka muti no mutes, no rokas rokā un pastaratos pa Vidzemes ceļiem un krogiem, tirgiem un sētām, saiešanas namiem un baznīcām ceļo nezināmu autoru sacerētas paskvilas, pamfleti un proklamācijas, "letofīlisma barveža" (29.) Krišjāņa Valdemāra brošūra "Baltische, namentlich livlandische Bauernzustande" un tās tulkojumu noraksti, Jura Alunāna nomniekam Rušmanim rakstītā vēstule par gaidāmajām reformām, Kurzemes mācītāju 1862. gada sinodes protokolu noraksti ar Šulca pret " Pēterburgas Avīzēm " vērsto runu, Jāņa Ruģēna satīriskais dzejojums " Die Synode von Wolmar im Jahre 1863 " ( " 1863. gada Valmieras sinode. ") Baidoties no Lietuvas zemnieku nemieru izplatīšanās visā Baltijā, Aleksandrs II.un valdība 1863. gadā ar sevišķu vērību seko notikumiem Vidzemes un Kurzemes guberņās. Ar žandarmu korpusu apvienotās Ķeizara kancelejas III. nodaļas 1863. gada pārskatā minēts, ka Baltijas novadā 386 muižās reģistrēti " vērā ņemami zemnieku nepaklausības gadījumi ", trešdaļā no tām ievests karaspēks, 30 muižās zemnieki " trakojuši ", 11 muižās uzbrukuši kareivjiem, 39 muižās pretojušies savu kaimiņu apcietināšanai vai ar varu atbrīvojuši apcietinātos. Sodīti 1280, tiesai nodoti 223, uz citām guberņām izsūtīti 26 zemnieki ( 30.). " Tautai ir jābūt savam skolotājam, un viņa pati to nekad neizvēlas un arī nevar izvēlēties. Skolotāju izrauga vēsture, Dievs. Latviešu skolotāji ir vācieši.."( 31.) , apgalvo mācītājs K. Ulmanis. " Skolotāji " izmanto vecās un "labās" " audzināšanas " metodes: rīkstes, važas un nagaikas, "zviedru gardīnes ", policijas un karaspēka daļu pastiprināšanu, pulcēšanās aizliegšanu, spiegu vervēšanu. Muižnieku konvents subsidē policijas papildu nodaļu uzturēšanu un neuzticamo personu uzraudzīšanu. 1863. gada 3. maijā landmaršals P. Līvens lūdz žandarmērijas korpusa šefu V. Dolgorukovu pastiprināt guberņā esošās karaspēka daļas ( 32) un saņem solījumu, ka 4 bataljoni, kas stāv Rīgā, ātri tikšot pārvērsti par četriem pulkiem ( 33 ). 13 augustā Cēsu bruģu tiesnesis Grīnblats ziņo Vidzemes civilgubernatoram A. Etingenam: " Nav šaubu, ka lauku iedzīvotāju vidū izplatās ļauna kustība, un, man šķiet, es varu droši apgalvot, ka Vecpiebalga ir it kā tās centrs. Kā man ziņo (barons Viktors Volfs), ebreji un zemnieki nogādā uz Vecpiebalgu pulveri, bet, kur to glabā, man nav izdevies uzzināt. Ārsts Jurjāns tāpat kā agrāk pulcina ap sevi zemniekus, aizbildinoties ar to, ka tie esot viņa pacienti; policijai ļoti grūti kontrolēt, kāds mērķis ir viņa braucieniem pa mājām un zemnieku apmeklēšanai."( 34). Grīnblats atstāsta no Cirstu muižas īpašnieka Štrandmaņa saņemtās ziņas, ka apkārtnes kalēji " nepieņem no viņa darbus, jo tie aizņemti ar šauteņu labošanu Vecpiebalgas un Ogresmuižas zemniekiem,kuras viņi nepārtraukti dod izlabot. "( 35.). Bruģu tiesnesis lūdz uz pļaujas laika beigām Cēsu un Vecpiebalgas tuvumā izvietot kazakus: " Līdz tam laikam es varu garantēt pilnīgu mieru, bet tad, kad zemnieki jūtas brīvi no darbiem un tiem ir vairāk naudas ļaunprātīgiem emisāriem .. var izdoties .. pamudināt viņus uz kaut kādu neprātīgu demonstrāciju. Bet, ja uz septembra sākumu te ierastos kāds simts kazaku un tiktu izvietoti pa mājām uz ziemu, un ja tie būs sadalīti starp Cēsīm un Vecpiebalgu, tad es ticu, ka morālais iespaids būs tāds, ka tiktu garantēta mierīga rekrušu iesaukšana un mierīga ziema. "(36). Vidzemes civilgubernators A. Etingens par šo jautājumu raksta Baltijas ģenerālgubernatoram V. Līvenam, kurš apsola uz norādītajiem apriņķiem " kārtības uzturēšanai " nosūtīt karaspēka nodaļu vai citas karaspēka daļas. 1863. gada 20. augustā ģenerālgubernators V. Līvens raksta Vidzemes gubernatoram: " Vispirms, man šķiet, ir nepieciešams, lai attiecīgo apriņķu policija pastiprinātu uzraudzību savos iecirkņos pār lauku iedzīvotāju izturēšanos un uzskatītu par savu pienākumu aizkavēt miera traucēšanu ar visiem tās rīcībā esošiem līdzekļierm, it īpaši visādi cenšoties atklāt kūdītājus, un, ja tas izdarīts, tūlīt tos apcietināt.Gubernatora rakstā minētās personas, kuras tiek turētas aizdomās par zemnieku kūdīšanu, neizlaist no uzraudzības, vienmēr sekot viņu rīcībai un, ja viņu turpmākā uzvedība aizdomas apstiprinās, tūlīt ziņot man, lai varētu attiecīgi rīkoties.Beidzot. būtu lietderīgi pavēlēt visām to apriņķu muižu valdēm un pagasta tiesām, par kurām ir runa, ļoti stingri sekot, lai uzraudzītu zemniekus"(37.). Karaspēkam, policijai un ( bieži vien talārotajiem) algotajiem ziņu pienesējiem izdodas panākt, ka 1863. gada beigās Baltijas guberņu zemnieku vilnis noplok, tomēr vēl 1864. gadā III. nodaļā no Kurzemes pienāk ziņas, ka " zemnieku noskaņojums visā guberņā.vispār līdzinās trīcošam magnēta rādītājam kompasā bez stabila atbalsta"( 38.).
Ieteikt
3