Maruta Cīrule."Bez nacionālām jūtām..,/Bez pagātnes, kas spēj iedvesmot." I. Ak, latvju cilts, jūs zemnieki.." I .2. Felkerzāma likuma liktenis. 1861.gada Krievijas zemnieku likuma būtība.
MarutaIevietots: 16. okt 2017 16:47
"..latviešu zemnieks, ko pati daba nolēmusi verdzībai,nav radīts brīvai dzīvei" ( 5.), kritiķis E. Lēnings izsaka baltvācu vidū valdošo pārliecību. 10 gadus cīnījušies par 1849. gada likuma nodošanu aizmirstībai, pret tajā paredzēto visas zemnieku klaušu zemes obligāto pārdošanu vai iznomāšanu zemniekiem un klaušu darba pagaidu raksturu, muižnieki panāk, ka četrus gadus pēc Felkerzāma nāves pieņemtais Vidzemes zemnieku likums gan vēl satur landmaršala ieteiktos latviešu gruntniecības rašanās priekšnoteikumus, taču vienlaikus liek tai visus iespējamos šķēŗšļus. Zemes izpirkšanu stipri kavē neparasti augstā cena un nomas maksa, pārdošanas un iznomāšanas "brīvo līgumu"sistēma. Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas pārvaldnieks A. Tīdebēls jau 1866. gadā atzīst, ka viens no kardinālajiem 1949. gada zemnieku likuma pamatprincipiem, kas nosaka, ka zemnieku zeme obligāti atdalāma no muižas zemes, ar muižnieku pūliņiem pārvērsts par fikciju. "Šis likums par Vidzemes zemniekiem aizsargā viņus tādā pašā mērā kā siets virs galvas lietussarga vietā" ( 6.), 1868. gada 12. jūnijā raksta slavofīlu avīze "Moskva". 1861. gada 19. februārī dzimtbūšanu atceļ arī pašā 1853.-1856. gada Krimas kara nogurdinātajā un apkaunotajā Krievijā. Atšķirībā no Vidzemes, kur zemnieki 1819. gadā tika atbrīvoti no zemes, bet muižnieki no jelkādiem pienākumiem pret "arāju kārtu", Krievijas agrārā reforma paredz, ka zemniekiem paliek lietošanā māja ar sakņu dārzu un noteikta, sādžas pilngadīgajiem locekļiem periodiski pārdalāma kopienas tīrumu daļa, bet muižniekam jāpārdod zemi tieši tam zemniekam, kurš to agrāk izmantojis. Krievijas zemnieku likumā noteiktā zemes izpirkšanas forma paredz visu zemnieku kļūšanu par zemes īpašniekiem. Baltvācu muižnieki to nosauc par "pārmērīgu piekāpšanos " un "radikalitāti"( 7. ).
Ieteikt
3