Antons austriņš.Vakars ārpilsētā.
MarutaIevietots: 28. jan 2013 21:19
Sprikstošs ziemas vakars pēc saules./ Gaisos izlējies rieta spožums,sevišķi pamalē./ Visvairāk ārpilsētā sajūt šo lielo svētsvinīgumu./ Liekas, izskanējusi būtu gaviļu pilna debesu mūzika,/ Un izdziest ap jums pēdējās brīnišķās skaņas./ Liekas, kaut kas dievišķīgs šķiras no jums./ Koki pret rietu šķiet viegli kā vēdekļi./ Sals ķeras pie ausīm, rokām un aizraus drīz elpu./ Ieliņās aizčirkst drīz steidzīgi soļi, kā pazemē iebrūkot./ Uzliesmo gaisos vēl dažas svītras, kā caurdurot sirdi./ Pēkšņi nošvīkst pār galvu kā nāve-/ Uz naktsguļu priedēs laižas kāds pusslims kovārnis./ Salā priedes izskatās kā dūmains kvēpināms trauks./ Tur salaidies vārnu bars, saceldams tādu brēku,/ Ka, liekas, sagāzīs visu trauslo pasaules ēku./ Lūk, saimnieks vecs ar suni nāk no cūku barošanas./ Tam šī vārnu ķērkšana šķiet kā jaunlaiku sajukums./ Un, tiešām,starp vārnām un kovārni izcēlās karš./ "Kā, kā, jūs manā vietā ! ? "kliedz kovārnis,/ Jo vārnas satupušās uz viņa zara./ "Ārā, bezkauņas! "viņš kliedz ar pilnu tiesību apziņu. "Kārt ! Kārt to bendes maisu! ", ķērc spītīgi melnsimtnieciskās vārnas./ Un tā tur viņi ņemas līdz nakts melnumam, / Saceldami brīžam tādu kņadu un brēku,/ Ka, liekas, sagāzīs trauslo pasaules ēku.
Ieteikt
3