Antona Austriņa piemiņas muzejs "Kaikaši"

Ieteikt
 36

Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Maruta cīrule. "Mudīte Austriņa. [ 1924.gada 19. janvārī- 1991. gada 2. jūlijā, ceļā uz Vecpiebalgas "Kaikašiem" ] . " I I .

Draugiem lietotājs
Ievietots: 29. aug 2011 23:31

Mudīte Austriņa piedzima un bērnību pavadīja Rīgā - Torņakalnā, pašā dzelzceļa malā ,1902. gadā uz Altonovas ielas stūra uzceltā koka namiņā- Indriķa ielā 20- 2.Vasarās ciemojās mātes radu mājās "Dzeguzītēs"pie daugavpils, un Ogres 'Sīļos', no 9 gadu vecuma arī tēva dzimtajos "Kaikašos". No 1932. līdz 1937. gadam Mudīte Austriņa mācījās Rīgas 17. pamatskolā Torņakalnā. Viņas skolotāja bija dzejniece Valda Moora. 10 gadu vecumā arī pati Mudīte mēģināja sacerēt dzejoļus.No 1937. līdz 1939. gadam Mudīte Austriņa mācījās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā..Mudīte no 5 gadu vecuma mācījās spēlēt klavieres, tāpat kā tēvs Antons Austriņš, ļoti labi dziedāja un bieži apmeklēja operu.Ģimnāzijas pedagogu vidū bija arī dzejnieks Eduards Mēklers un valodniece Anna Bērzkalne. Mudītes agrīnie literārie mēģinājumi parādījās žurnālā "Latvijas Jaunatne" 1939. gadā pabeigusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, Mudīte Austriņa iestājās Latvijas Universitātē un sāka studēt Baltu filoloģiju.Vācu laikā vasarās dzīvoja Kaikašos un strādāja par izpalīdzi. Studijas nepabeidza,jo 1944. gada septembrī devās bēgļu gaitās uz Kurzemi.1944. gada oktobrī Mudīte Austriņa bija Liepājā, no turienes ar kuģi bēga uz Rietumiem.1944. gada 8. decembrī Mudīte ar māti nokāpa no kuģa Dancigā, dažas dienas vēlāk sāka strādāt par izpalīdzi ( die Schreibhilfe ) lazaretē Konicā un pēc tam- Bād-Kīlungsbornā. 1945. gada 1. maijā bēgot no bombardēšanas, Mudīte nonāca mazā ciematā,4 kilometri no Libekas. Pēc tam no 1945. gada rudens līdz 1948. gada pavasarim studēja filoloģiju Tībingenas universitātē. 1948. gada vasarā Vācijā notika naudas reforma.Bēgļi zaudēja lielu daļu iztikas līdzekļu.Mudīte pārtrauca studijas Tībingenas universitātē un 1948., 1949. gadā internacionālās organizācijas nerepatriējamo pārvietoto personu izvietošanai starptautiskajā darba tirgū- International Refugee Organisation ( IRO ) - franču virsnieka de Sen Fera sekretāri. 1949. gada vasarā, gan ļoti negribēdama atstāt Eiropu, Mudīte Austriņa sāka gatavoties izceļošanai uz Ameriku un Nonnenhofas pie Lailas lauksaimniecības skolā mācījās puķkopību. 1948. gada decembrī Mudīte Austriņa ar kuģi ieceļoja Amerikā. No 1948. gada 23. decembra līdz 1954. gadam viņa dzīvoja un strādāja par kalponi Irvingu ģimenē Ridžfīldā. saimnieki bija mākslinieki, vēlējās, lai iebraucēja būtu laimīga un nelika algas darbam veltīt pārāk daudz laika . Mudīte Austriņa labi pelnīja, lielā parka vidū viņai bija pašai sava, ērti un romantiski iekārtota māja. Pēc laiciņa Ridžfīldā apmetās arī Mudītes māte Marta Austriņa. 1950. gadu sākumā Mudīte Austriņa ļoti enerģiski piedalījās trimdas latviešu jaunatnes sabiedriskajā dzīvē- organizēja sarīkojumus, uzstājās ar priekšlasījumiem, 1952. un 1953. gadā bija Amerikas LatviešuJaunatnes Apvienības žurnāla "Raksti" redaktore.1950. gadu sākumā Mudīte Austriņa palīdzēja Lizetei Skalbei sameklēt materiālus jaunam Kārļa Skalbes kopoto rakstu izdevumam.1954. gadā, kad no kalpones algas sataupītās naudas jau pietika studiju turpināšanai,Mudīte Austriņa pameta nodrošināto, komfortablo dzīvi Irvingu ģimenē un no Ridžfīldas pārcēlās uz Ņujorku.No 1954. līdz 1958. gadam viņa strādāja par rotaslietu pārdevēju greznā Ņujorkas Piektās avēnijas veikalā un Kolumbijas augstskolā studēja mākslas zinātnes.1950. gadu nogalē Mudīte Austriņa bija Ņujorkas latviešu mākslinieku brālības "Elles Ķēķis '"mūza", "pirmā dāma" un "zelta monogramma". Šajā laikā par "Elles Ķēķa" gaisotni un personībām tapa "baletiņi ". ( "Dimanta" žanru Mudīte Austriņa nosauca par kinoscenāriju) .
Ieteikt
 6