14. - 16. jūnijā norisinājās Jaunsargu nometne Gaujienā. Smiltenes 218. vienībai tā sākās 13. jūnijā ar laivu braucienu pa Gauju.

1. diena sākās ar to, ka sabrauca jaunsargi no Vidzemes novada. Viss sākās ar brokastīm Gaujienas internātskolā, kurā jaunsargus baroja visas 3 dienas.

1. dienā bija diezgan labi laika apstākļi, kā radīti priekš orientēšanās mežā. Pirmais uzdevums bija tieši tāds. Jaunsargiem bija jāskraida pa Gaujienas mežiem un jāatrod kontrolpunkti. Pie katra kontrolpunkta bija uzdevums. Dažām nodaļām bija problēmas ar apzīmējumu atpazīšanu kartē, taču bija labi, galvenā problēma bija odi. Radās doma par odu iznicināšanas mašīnām un atbaidīšanas kostīmiem. Diena beidzās pie ezera kur visi ieturēja vakariņas.

Tā kā naktsmiers iestājās ap vienpadsmitiem vakarā, tad bija problēmas ar dažiem, kuri nespēja pierast pie agrās gulētiešanas, tāpēc apmēram līdz diviem naktī dažās teltīs vēl bija dzirdami čuksti. Nakts bija diezgan auksta un bija arī tādi, kam jau pēc pirmās nakts bija iesnas.

2. diena sākās ar spēlēm - peintbolu un spēli „Karogs”. Peintbols bija ļoti interesants un galvenais bija tas, ka cilvēkiem, kas nekad nebija spēlējuši, arī patika. Tika gūti arī zilumi, taču nekas nopietns. Jaunsargi vienībās bija saliedēti un draudzīgi, taču starp vienībām valdīja sīva konkurence.

Diena beidzās ar nakts orientēšanos. Naktī jaunsargiem pa Gaujienas mežiem un mitrājiem bija jāatrod kontrolpunkti. Visām vienībām veicās labi. Dažas vienības paļāvās uz citām, bet laikam tā darīt nevajadzēja, jo daudzas vienības citus muļķoja, izlikdamās, ka zina pareizo ceļu, taču patiesībā cenšoties aizbēgt un novirzīt pretiniekus no pareizā ceļa. Ar muļķošanu var tālu tikt... Orientēšanās laikā bijā jābēg no suņiem un dažiem mazajiem bija bail no kapsētas, taču visas vienības laimīgi atgriezās atpakaļ bez īpašiem starpgadījumiem.

3.diena, kā jau pēdējā, bija pa daļai atvadas. Pēdējie pārbaudījumi līdz nometnes beigām bija paši, pēc daudzu domām, fiziski nogurdinošākie. Virves vilkšana, indiāņu taka, rāpšanās pa 3 metrīgu stabu, kas pret debesīm vērsts 90 grādu lenķī.

Šo 3 dienu laikā visi bija sadraudzējušies un patiesībā bija arī tādi, kas nemaz nevēlējās doties mājās. Šī nometne bija arī Valkas vienības pēdējā nometne kopā ar viņu instruktoru S. Lozdu.

Kā piemiņa no Jaunsargiem Gaujienai kokā palika uzmestas kedas un, iespējams, kaut kur atradīsies arī nozaudētais telefons, bet domājams šī nometne paliks atmiņā Gaujienas internātskolas jauniešiem un bērniem ar kaut ko labu.

Annija Krastiņa