Vēdiskā literatūra
Par šo profilu
Vēdiskās literatūras interneta veikals - http://www.grantha.lv
| Sekotāji | 704 |
|---|
Jaunumi
Jūs nekad nevarēsiet iegūt emocionālo labsajūtu, labas sajūtas, ja jūs netrenēsiet prātu atcerēties pozitīvas vai garīgas lietas.
Sačinandana Svāmī
Runājot par KRIŠNAS grāmatu - 31.nodaļā, 4.lapā, augšā vārds Hrdaya ir pareizs. Tev vienmēr ir jālūdz Kunga žēlsirdība, lai tu būtu pareizajā vietā. Tas nav tavu jutekļu apmierināšanai, tas viss ir kalpošanai Kungam. Lai kalpotu Kungam, mums simtiem reižu ir jālūdz Viņam žēlastība un žēlsirdība, bet savu jutekļu apmierināšanai, mēs nedrīkstam necik lūgties - tā ir tīra kalpošana.
1970.gada 29.aprīlis
Šrīla Prabhupāda
Kāds frizieris, strādājot ar klientu, aizrunājās par Dievu.
- Ja jau Dievs pastāv, kāpēc tad ir tik daudz slimu, nelaimīgu cilvēku visapkārt? No kurienes tad bezpajumtnieki bērni un netaisnīgie kari?
Ja jau Dievs tiešām pastāvētu, tad nebūtu nedz ciešanu, nedz arī slimību. Grūti iedomāties visus mīlošo Dievu, kurš šo visu pieļauj. Tāpēc es neticu, ka ir Dievs.
Tad klients saka frizierim:
- Ziniet, es jums teikšu, ka frizieri nepastāv!
- Kā gan tā? - izbrīnījās frizieris - viens no viņiem ir jūsu priekšā un strādā ar jums.
- Nē! - iesaucās klients - nav frizieru, citādi nebūtu visapkārt noauguši ar bārdu vai matiem cilvēku, kā piemēram, tas cilvēks uz ielas.
- Cienītais, tā jau nav frizieru vaina, vienkārši šiecilvēki paši pie manis nenāk...
- Tur jau tā lieta! - apstiprināja klients - tieši tas pats ir ar Dievu - Dievs ir, vienkārši cilvēki Viņu nemeklē un neiet pie Vi
... Lasīt tālāk
Bhagavad-gīta 3.9.
... Lasīt tālāk
Darbs jāveic kā ziedojums Višnu, citādi tas piesien materiālajai pasaulei. Tāpēc, Kuntī dēls, pildi noliktos pienākumus Viņam par prieku, un tu vienmēr būsi brīvs no važām.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Tā kā cilvēkam jāstrādā kaut vai tikai ķermeņa uzturēšanai, tad attiecīgajam sabiedriskajam stāvoklim un cilvēka īpašībai noliktie pienākumi izveidoti, lai šo mērķi varētu sasniegt. Jagja nozīmē Kungu Višnu vai ziedojumu. Visi ziedojumi domāti, lai iepriecinātu Kungu Višnu. Vēdas norāda: jagjo vai višnuh. Citiem vārdiem sakot, vienu un to pašu mērķi var sasniegt, vai nu pildot noliktās jagjas, vai tieši kalpojot Kungam Višnu. Tāpēc arī Krišnas apziņa ir jagja, kā tas teikts šajā pantā. Varnāšramas mērķis arī ir Kunga Višnu iepriecināšana. Varnāšramāčāravatā purušēna parah pumān/višnur ārādhjatē. (Višnu Purāna 3.8.8.)
Tāpēc cilvēkam jāstrādā, lai apmierinātu Višnu. Jebkurš cits darbs šajā materiālajā p
Ikvienam ir jāiemācās padarīt savu dzīvi vienkāršu, citādi cilvēks sajuks prātā.
Sačinandana Svāmī
Bhagavad-gīta 3.8.
Pildi savu nolikto pienākumu, jo darbs ir labāks par bezdarbību. Bez darba nevar pat uzturēt ķermeni.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Ir daudz viltus meditētāju, kas cenšas pārliecināt citus par savu it kā augsto izcelsmi, un daudz pazīstamu darboņu, kas apgalvo, ka garīgās attīstības labad viņi ziedo visu. Kungs Krišna negrib, lai Ardžuna būtu liekulis. Viņš grib, lai Ardžuna pildītu savus kšatrija pienākumus. Ardžuna bija ģimenes cilvēks un karavadonis, tāpēc viņam vislabāk būtu bijis tādam palikt un pildīt ģimenes cilvēka un kšatrija reliģiskos pienākumus. Tāda darbība pamazām attīra pasaulīga cilvēka sirdi un atbrīvo viņu no materiālajiem sārņiem. Tā dēvēto atsacīšanos, lai uzturētu sevi, neatbalsta ne svētie raksti, ne Dievs Kungs. Galu galā, lai saturētu kopā ķermeni un dvēseli, cilvēkam ir jāstrādā. Darbu nedrīkst atmest, kad ienāk prātā, bez attīrīšanās no materiālistiskām tieksmēm. Katram šai materiālajā
... Lasīt tālāk
Krišna ir visu cēloņu cēlonis
Šrīlas Prabhupādas lekcija,
Bombeja, 1971.gada 24.februāris
Lūk, kas notiek ar cilvēku, kad viņš atmostas savai patiesajai identitātei - viņš sāk domāt: "Nav ne par ko jāuztraucas, es esmu mūžīgi brīva dvēsele, es esmu mīlošs, uzticam mūžības bērns. Ļaujiet man darīt to, kas sekmē manu garīgo attīstību."
Šādi notiek, kad tevi pamet ego, kurš tevi komandēja šādi: "Dari tā! Dari šitā! Šito vajag apstrīdēt! Tas ir tavs projekts!"
Sačinandana Svāmī
Tīra mīlestība uz Dievu ir mūsu daba, taču mēs esam tā novirzījušies, tik apjukuši no ārišķībām, ka esam aizmirsuši, ka tā ir mūsu būtība.
Rādhanātha Svāmī
Dvēsele pārstās raudāt tikai tad, kad mēs būsim attiecībās ar Krišnu.
Sačinandana Svāmī