Atceros...pirms gadiem diviem. Tad vēl dzīvoju Rīgā, Lāčplēša ielā. Dzīvoju kopā ar vienu (kā lai pasaka, lai vārds nav jānosauc) - lai būtu - dzīvesbiedrene. Viņai bija meitiņa. Cik atceros tagad - mums negāja viegli. Reizēm bija kkādas naudas problēmas un tādi brīnumi, bet mēs kkā vienmēr tikām tam pāri. Kopā nodzīvojām laikam 5 mēnešus, kad viņa jau bija gatava precēties ar mani un gribēja bērnu no manis. Vairāk vai mazāk es visam biju ar mieru. Bet tad manā dzimšanasdienas ballītē kāda Rīgas mazpazīstamā, bet foršā klubiņā viss kkā iegriezās galīgi ne tā. Es nolaidu ar citu un nākamajā dienā es dzīvesbiedrenei pateicu, ka viss - kopā mēs vairs nedzīvosim - tev ir jāaiziet. Kkā sagrozījās man prāts un biju iedomājies, ka ar to, ar ko tai klubiņā nolaidu varētu veidot jaunas attiecības. Dzīvesbiedrene, protams, aizgāja. Pēc divām nedēļām izjuka arī attiecības uz kurām cerēju, un biju zaudējis visu. Kā pēc tam no drošiem informācijas avotiem noskaidroju bijusī dzīvesbiedrene pēc mē…... Lasīt tālāk