Ir pagājis mēnesis kopš Ali un Spraita starta Baldones sacensībās, un es solīju, ka ar vēl vienu pajūgu suņu sporta entuziasti Laumu un viņas ātro puiku Hercogu, kopā trenēsimies un mācīsimies. Šodien tika aizvadīts otrais treniņš kopā, kurā bez Spraita piedalījās arī Ali, kurš vakardien, redzot Spraitu iemauktos ļoti satraucās par to, ka te cilvēki iet skriet bez VIŅA! Liels paldies brīvprātīgajai Zanei, kurai nebija grūti no rīta agri celties un aktīvi iesaistīties visā, ko mēs šodien darījām.

Mūsu pilsētas galā tuvākais mežs ir neliels pleķītis ar daudz līkumotām taciņām, taču iesācējiem (sevišķi tiem, kam ir jāmācās komandas) pilnīgi pietiekama. Ar Zani, abiem puikām un divriteni ieradāmies pirmie, tāpēc izmantojām laiku, lai iesildītos, bet suņus piesējām. Spraits skaļi protestēja, bet Ali, kuram enerģijas bija daudz, bet darāmā pilnīgi nemaz, sāka ar otru spēlēties. Pašu drošības labad, lai pavadās nesapītos, viņus piesējām tādā attālumā, lai viens otram klāt nenāktu. Laumas vēl nebija, bet pilsētā divriteni atstāt bez uzraudzības nebūtu prāta darbs. Odi kož - darāmo vajag. Nolēmu pārvarēt savas bailes no suņa divriteņa priekšā (es pirms četrām nedēļām teicu - nemūžam), samainījām iemauktus, iejūdzām Ali un aiziet.

Viņš varbūt nav sprinteris, taču iesācējam viņa vienmērīgais un apdomīgais skrējiens bija patiešām labs. Sajūta, protams, interesanta - pašam nav jāminas, divritenis tāds viegls, bet uz suni jāpaļaujas. Priecājos līdz brīdim, kad Ali izņēma otro līkumu - tas nenotika pēkšņi, bet es nepaspēju izgriezties un... kritiens. Pamats mīksts un nemaz nesāpēja, turklāt suns juta, ka nav kaut kas kārtībā un apstājās. Neko darīt, cēlos un braucu atkal. Sapratu, ka man vajadzēs laiku, lai pierastu pie rokas bremzēm. Nākamo nolēmu paņemt Spraitu, bet viņš īsti nesaprata, kas ir jādara, spēcīgi parāva un atkal biju gar zemi. Nolēmu, ka ar viņu mēs ilgi, ilgi uz drošās zemes trenēsimies, līdz skaidras būs ne tikai komandas, bet arī tas, ka nav jāmētājas no vienas uz otru pusi un jākož pavadā.

Nedaudz atpūtāmies un domājām, ko tālāk darīt. Laumas vēl joprojām nebija, divriteni atstāt nedrīkstam. Nolēmām pamēģināt kaut ko pārgalvīgu (ja vien nezini, ka stingri turies uz zemes un suņi apstāsies, ja kritīsi, tad nemēģini). Pieliku abus brašuļus pie jostas, Zane sēdās uz divriteņa un minās pa priekšu, bet es ar abiem suņiem pakaļ. Ali - viss ir skaidrs - jāseko, bet Spraits sākumā gribēja spēlēties, bet tad saprata, ka nevar ļaut otram sevi apdzīt un skrēja blakus. Pēc pārsimt metriem apstājāmies, atpūtāmies un ar suņiem prātīgā tempā devāmies uz meža otru galu.

Lauma ar Hercogu bija klāt. Vētraina apsveicināšanās un spriežam, ko darīt tālāk. Ali, kurš šodien bija gana skrējis, tika "atvaļināts" un gāja ar Zani pa mežu pastaigāties, bet mēs nolēmām, ka es ar Hercogu un Spraitu paskriešu (lai pirmo nokausētu), bet Lauma izmēģinās, kā ir ar divriteni braukt. Redzot, ka "mamma" brauc projām, Hercogs lidoja, Spraits atkal sākumā paspēlējās, bet pēc tam piedzina un uz beigām abi plecu pie pleca ar "lēnāko suni" aizmugurē Laumu noķēra. Paskrējām vēl un tad bija klāt lielais brīdis, kad ar Spraitu stājāmies malā, bet Hercogam divriteņa priekšā jāskrien. Starts skaists, finišs arī. Pēc saimnieces teiktā Hercogs ir skrējis lieliski, klausījis perfekti, apstājies, kad uz ceļa divi mazi suņi izskrējuši, gājis "garām" pārējiem. No malas jau arī - iedvesmojoši, Spraits arī tā kādreiz mācēs. Turklāt - ļoti iespējams, ka nākamajās pajūgu suņu sacensībās baikdžoringa disciplīnā sportistiem būs ļoti spēcīgs konkurents.

Treniņš galā - Ali aizgāja peļķē pagulēt un vēderu atvēsināt, Spraits arī pa ūdeni pabradājās, nofotogrāfējāmies, vienojāmies, ka nākamnedēļ mēģināsim atkal un ka tad, kad izdomāsim kaut kādu sistēmu treniņos (lai pašām aptuveni skaidrs, ko un kā darīt), no patversmes suņiem un brīvprātīgajiem vēl kādu iesaistīsim. Sportot kopā ar suni ir patiešām daudz jautrāk nekā tad, kad distanci mēģini pieveikt pats. Viņi uzmundrina, viņi zina, kad vajag apstāties un nedaudz atpūsties, bet vissvarīgākais ir viņu lielais entuziasms, kas "pielīp" arī cilvēkam.

Fotogrāfijas un divi video galerijā.

Maija no "Dzīvnieku drauga"