čau čau. ziniet kāpēc es ar klūdiņām rakstu? ļoti skumji....neviens neiedomājas cik netaisnīgi - neviena klaviatūra nav piemērota kārtīgai cūkas ķepai! laikam jau tie ibm onkuļi domā, ka tikai smalki cilvēki raksta.bet es arī gribu radošī izpausties. apnicis man tik mežam izdziedāt kā jūtos.

šodien esmu delverīgs. prātā atkal izmēģināt lielo cūkas lēcienu pāri miskastei! vakar nobiedēju ogotājus! ho, ho, ho! visas brūklenes aizgāja pa gaisu. visādi citādi esmu mīlīgs kaut nenoliedzami nekārtīgs.

lai jautri šodien. nāc mežā ciemoties.!

izskatās, ka mežā Mērfija likumi vienkārši nestrādā. cūcība!

iemēram, „tas, ko nevar sadalīt, pats sadalīsies” pēc maniem cūcīgajiem pētījumiem attiecībā uz atkritumiem nu pavisam te nedarbojas. sadalās tikai sviestmaizes, pie kam tās, kas te mežā pamatā krīt ar sviestu uz augšu, lai citi var iekāpt.

tam vīrelim Mērfijam varētu tik piekrist, ka „gandrīz visu ir vieglāk dabūt iekšā nekā ārā.”. šito viņš ir vareni sapratis. laikam piedalījies kādā talkā.?

es te pats izdodu savus likumiņus. šodien, piemēram stingri ievēroju, ka „ja apkārt ir liela nekārtība, ej gulēt”. hrrrrr...hr..

Nevaru atrauties no lasīšanas! šorīt uzgāju varen jautru gabaliņu un jūtos cūcīgi pagodināts. Izrādās ir īpaši ministrijas noteikumi Cūku apzīmēšanai. Var izvēlēties - iespiest tā saucamo krotāliju vai taisīt tetovējumu...ho, ho, ho! Saskaņā ar 7. punktu „Krotālija tiek iestiprināta cūkas kreisās auss vidējā trešdaļā.”

Uzmanās visi cūkotāji! Visi, kas cer par dzīves laikā izmestajiem atkritumiem iegūt īpašu neidzēšamu ordeni! Nepārpūlieties, nepārcenšaties, atslābstiet!

čau. daži ziķeri mežā atstāj arī grāmatas. . tā nu guļu šodien mežā un lasu pasakas.

pietrūkst atkritumu! tie meži tādi aizdomīgi tīri lasās. vai tad nu tiešām sarkangalvīte nesagrieza kāju cilpojot pie vecmāmiņas? un vilks neiekāpa konservu bundžā? bet karlsonā noteikti izlaista tā vieta, kur propellerī iepinas plastmasas maisiņš. bet alisei nemaz nevajadzētu rāpties zemē - visīstākā brīnumzeme paveras izgāztuvē!

gribu rukšķidēt grāmatas, gribu rakstīt!!

mani nevaldāmi ielīksmo dažādi atkritumu maisiņi un nekā tur nevaru darīt! tie čaukstinās, saķerās viršos, uzlaižas mākoņos un reizēm laižas ejā, aizķeroties aiz auss.

vismīļākie man ir tie lielie melnie maisi, kurus izmet mežā.super! pieprasu katram maisa izmetējam piešķirt cūkas medaljonu. tādu īstu, taukainu un varen šmucīgu. par katru maisu vienu medaljonu.kad sakrājas daudz, var karināt ausīs,  nēsāt kabatā vai naglot mājās pie sienas.

iedomājies, kas par jautrību būtu ja melnie maisi lidinātos ar rozā apmetņiem pa debesīm..ho, ho,ho! zvaigznes un komētas lai saturās!!

pamodos šodien mazliet niķīgs. laikam kāja miegā notirpa. vai tiešam nevar lielākas konservu bundžas tasīt? šitās nu tik šauras. kā ieliek kāju pasildīt, tā nospiež..sivēni tādi.

vai esat kādreiz mēģinājuši paskatīties uz sevi no malas? man netīšām superīgi tas izdevās!! gāju izvingrināt to kāju un skatos – ai, kāds varen smuks un šmucīgs stāvs nāk pretī. skrienu skatīties, apmetnis plīvo un .. apdauzu šņukuru pret mežā izmesta spoguli...eh.. toties tās dažas sekundes.

hrrrrrrrr!