Tā bija gara ziema. Sniegota, auksta un gara. Nu gluži kā tajā dziesmiņā – gara, gara ziema... Kaut gan varbūt, ka dziesmā bija citādi, bet kāda gan tagad tam nozīme? Svarīgi ir tas, ka atkal ir pavasaris. Milzu kupenas izkūpējušas gaisā, satecējušas upēs, vietām sarīkojušas atvadu plūdus, bet prom ir. Atā, līdz nākamajai ziemai. Mēs kādu laiciņu iztiksim bez jums un tad gaidīsim atkal – patiesībā ziema taču arī ir forši. Mums ir tik ļoti paveicies dzīvot zemē, kur ir visi četri gadalaiki – barga ziema, ziedošs pavasaris, silta vasara, bagāts rudens..

Meteorologi sola, ka šajās Lieldienās būs silts un saulains. Tas nozīmē, ka nav ko sēdēt mājās, ir jāiet elpot pavasara gaisu, ir kārtīgi jāizšūpojas, lai vasarā odi nekož, ir jāizbauda mirklis, kad daba mostas un mostas gaišas domas. Par to, ka beidzas pat visgarākās ziemas – gan dabā, gan sirdī, ka ticība spēj augšām celt ne vien Dieva dēlu, bet arī ikvienu no mums. Ticība sev vai ticība augstākiem spēkiem – ir Tava izvēle. Kaut vai tam, ka pavasaris atnāk vienmēr. Viņš taču ne reizi mūs nav piemānījis.

Priecīgas Lieldienas!