Starp citu, vai zinājāt, ka šo svētdien ir Tēva diena?

Es negribu nevienam neko uzspiest vai uzmākties. Vienkāršs jautājums – vai zinājāt, ka ir? OFICIĀLA.

Iespējams, ka jūsu bērni skolā uz ātro jau sakaluši dzejolīšus, no sarkanajiem samta aizkariem aktu zālē (cik šausmīgs nosaukums) notraukti putekļi un pērno Ziemassvētku eņģeļmati, jau izsludināts datums, kad visiem jāierodas uz svinīgo koncertu...

Visticamāk, ka tā nav. Un, ziniet - varbūt, ka nevajag arī. Bērni tikko pēc vasaras brīvdienām, vēl nav iešūpojušies skolas gaitās un te pēkšņi BĀC -jāgatavojas Tēva dienai! Pirms pāris gadiem, kad kopā ar nu jau Bijušo Ģimenes lietu ministriju, rosinājām Tēva dienu iedibināt, tieši par datumu bija vislielākie strīdi. Tagad datums ir un strīdu vairs nav. Tēva dienai jāveido savas tradīcijas un nav nemaz slikti, ka izpaliek visa tā skolu un bērnudārzu padarīšana. Ir vairāk laika pabūt kopā ar ģimeni - bez patosa, svinīgās uzrunas, skolas vissmukāk dziedošā zēna priekšnesuma u.t.t.

Tēvi ir dažādi. Tāpat kā mammas. Nerunāsim par tiem, kas nav pelnījuši šo titulu, runāsim tikai katrs par savējo – manējais ir krietns cilvēks un es pats arī cenšos tāds būt. Uz īstiem tēviem ģimenes un pasaule balstās. Es gribu būt superīgākais tētis pasaulē un ziniet – mani bērni saka, ka tā arī ir. Un es zinu, ka viņi mani apsveiks. Svētdienas rītā viņi kopā ar mammu uztaisīs man brokastis, dēls uzzīmēs kādu plakātu, meitenes dārzā saplūks puķes un, kad es samiegojies, kasīdams pakausi un berzēdams acis ienākšu virtuvē, metīsies mani samīļot.

Sveiciens un kūka visiem tētiem Tēva dienā. Mēs esam pamats. Cik stipri būsim, tik stipras būs mūsu ģimenes. Lai mums izdodas!

P.S.  Tēva dienas oficiālais datums ir septembra otrā svētdiena.