Nu, re.. Vēl tik pāris dieniņas un garās bīvdienas klāt. Saulīte pa zemes virsu staigā, vējiņš žāvē peļķes, kur nu tas iespējams, kur nav plūdu un kreņķu (turieties, mēs ar jums)...

Mēs arī lielumu Lieldienu darbu nu esam apdarījuši. Vēl kāds nieciņš, prieciņš rītdienai atlicis, bet olas jau sitās, apsveikumi lido un top arī puzzles (nez, kā viņas smukāk varētu nosaukt?). Bet ne jau nosaukumi tas galvenais, svarīgākais, lai ir sajūta, ka ir pavasaris, ka tagad būs aizvien siltāk un labāk, ka ziema pārlaista un viss, viss mums izdosies.

Vai ne?