Sveiciens no kosmiskās mītu zemes Grieķijas!

Piedošanu, ka tik vēlu, bet – laiks skrien vēja spārniem... Beidzot, kad esam „pie vietas”, laiks arī pirmajai vēstulei jums – mūsu līdzjutējiem! Šķiet, ka kopš sirsnīgās atvadīšanās Rīgas lidostā pagājusi vesela mūžība! Paldies visiem, kuri atnāca mums novēlēt ceļavēju un veiksmi!

Sākam ar brīdi, kad paceļamies virs Rīgas. Ir sestdienas pēcpusdiena. Ar Polijas aviokompānijas LOT reisu no lidostas Rīga uz Varšavu dodamies 14:35. Vispirms ceļavējš mūs aizpūš uz Varšavu. Tur mēs sniedzam interviju Polijas valsts televīzijas raidījumiem, kurus, izrādās, skatās daudzreiz vairāk skatītāju, nekā Latvijā iedzīvotāju... Iespaidīgi, vai ne? Ekskluzīva iespēja dzirdēt interviju pirmajam ir operatora saules nogurdinātajam sunim, kurš, izdzirdējis mūsu dziedājumu, acumirklī atgūstas no suniskās snaudas...

Labā omā braucam tālāk – uz Latvijas vēstniecību Polijā. Vēstniecība atrodas ļoti skaistā rajonā. Izkāpjot no mašīnas, mūsu degunus sasniedz reibinoša ceriņu smarža. Apkārt miers un klusums, bet kaut kur no tālienes vējš atpūš mūzikas skaņas. Izrādās, Varšavā Eiropas diena – pasākums, uz kuru sabraukusi tauta no tuvienes un tālienes. Vēstniecības darbinieki saka - tik daudz cilvēku Varšavas ielas vel neesot redzējušas... Nolemjam pavadīt pēcpusdienu pie viesmīlīgajiem vēstniecības darbiniekiem – justies kā mājās un atvilkt elpu pirms lidojuma uz Atēnam, līdz kurām vēl vairākas stundas.

Laiks rit nemanot raitās sarunās ar vēstnieka kungu Albertu Sarkani. Izrādās, ka viņš vienlaikus ir vēstnieks arī Bulgārijā, Rumānijā un Vatikānā. Viņš un viņa kolēģi stāsta par vēstniecības darbu, par poļu tradīcijām, brīvā laika pavadīšanu… Parunājam arī par Eirovīziju.

Pēc brīža mums pievienojas poļu meitene, kas Varšavas universitātē studē baltu valodas. Viņas vārdu krājums un lieliska izruna nudien pārsteidz! Izrādās - Varšavas universitātē var apgūt lietuviešu un latviešu valodu, un studentu, kuri vēlas to darīt, netrūkst.

Sarunām pa vidu arī uzdziedam un tad nolemjam aizbraukt vakariņās. Dodamies uz Varšavas sirdi – Starij rinok, kuru var salīdzināt ar Doma laukumu Rīgā. Gaisotne tur fantastiska! Nogaršojam tradicionālos poļu ēdienus un, protams, alu!

Pēkšņi debesis nomācas, sāk pilēt lietus, un arī mēs aptveram, ka laiks taču doties uz lidostu. Un ceļavējš mūs pūš tālāk – uz Atēnām.

Atēnās ielidojam gandrīz pustrijos naktī. Lidosta – kā izmirusi. Toties mūs sagaida smaidīgs jauneklis un, izvedis cauri vairākām slēgtām durvīm, nodod mūs Fatini gādīgajās rokās. Fatini ir mūsu pavadone un līdz pat aizbraukšanai palīdzēs mums orientēties Grieķijas Eirovīzijas niansēs. Izrādās, ka Fatini ir no Krievijas un viņas īstais vārds ir... Sveta.

Viesnīcā esam pavisam vēlu vai, pareizāk sakot – agri, tomēr no rīta, Grieķijas žilbinošās saules modināti, esam augšā itin moži. Aizbraucam uz Olimpisko centru, apskatām skatuvi, aprunājamies ar darbiniekiem… Rīt pirmajā mēģinājumā uz skatuves, jau jutīsimies kā mājās!

Taču par to - rīt…

Jūsu Cosmos