Stādāmais laiks 1., 15.-24., 28. aprīlis.

No 19. aprīļa ielabo dārza augsni.

1. aprīlis – siltumnīcā vai lecektī sēj agro un vēlīno šķirņu kāpostus, salātus.

4., 5., 13.-15., 23., 24. aprīlis – zem seguma vai dārzā sēj redīsus, burkānus,pētersīļus, melnsakni.

6., 7. aprīlis – siltā, gaišā vietā modina gladiolas, gatavo dālijas pavairošanao ar spraudeņiem.

8., 9., 18., 19., 28., 29. aprīlis – laukā vai siltumnīcā sēj salātus, spinātus, kāpostus, piķē kāpostu dēstus. Ja augsne apžuvusi, sēj zālienu, pārstāda un dala rabarberus.

20.-22., 29., 30. aprīlis – sēj lauka pupas, zirņus, stāda ogulājus, augļu kokus; siltumnīcā sēj gurķus, ķirbjus, kabačus, pārstāda tomātus, papriku.

23., 24. aprīlis – stāda agros kartupeļus.

Mēneša pēdējā dekādē, kad ir apmācies laiks, pakāpeniski atbrīvo no segmateriāla vīnogulājus.

Dārza darbiem nelabvēlīgās dienas – 10., 25.-28. aprīlis.

Avots: Latvijas Avīze

Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus) ir rožu dzimtas ērkšķaini krūmi vai nelieli koki ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām un baltiem ziediem vairogveidīgās ziedkopās. Vilkābeļu augļi ir ābolveidīgi kauleņi. 

Šo augu mājvieta ir mērenā Ziemeļu puslodes klimata zona, kur sastopami vairāki simti dažādu vilkābeļu šķirņu. Visvairāk vilkābeles izplatītas tieši Ziemeļamerikā, tās austrumu daļā. Eiropā ir zināmas 22 dažādas vilkābeļu šķirnes – tās sastopamas sākot no Alpiem līdz pat Skandināvijai un Lielbritānijai. 

Latvijā vilkābeles galvenokārt izplatītas Kurzemē, retāk Zemgalē, vēl retāk pārējā valsts teritorijā. Daudzas vilkābeļu sugas un formas Latvijā ieviestas kā dekoratīvi augi, bet retā šķībkausa vilkābele (Crataegus plagiosepala) ir aizsargājams augs, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Vairāk par šī mēneša augu - Vilkābeli, lasi šeit! 

Ziedēšanas laiks, ziedi, sēklas

Bērzi parasti ir vienmājas augi ar viendzimuma ziediem, kas sakārtoti spurdzēs - vīrišķo ziedu spurdzes ir nokarenas, bet sievišķo ziedu spurdzes ir īsas, galviņveidīgas vai čiekurveidīgas, nokarenas vai stāvas. Bērzs plaukst un zied maijā. No sievišķajiem ziediem veidojas sēklu spurdzes, pašas sēklas ienākas jūlija beigās, augusta sākumā. Tad vējš bērza augli - sēkliņu, kas ietverta zvīņā, izsēj, nesot lielus gabalus, jo tā ir viegla un maziņa. Taču bērzs aug ne tikai no sēklām, bet arī no atvasēm.

Apgriešana

Bērzus nav nepieciešams apgriezt, un būtu pat jāizvairās formēt vainagu vai griezt zarus, it īpaši pavasarī. Ziemas beigās un agrā pavasarī bērziem ir ļoti spēcīga sulas cirkulācija, tādēļ šajā periodā tos griezt un zāģēt nedrīkst, jo tad tas zaudēs daudz sulas un aizies bojā. Ja tomēr ir nepieciešamība bērzu apgriezt, tad vislabākais laiks, lai to darītu, ir jūnijs.

Vairāk par šī mēneša augu - bērzu, lasi šeit!

·Apseko augļu kokus, izgriež sala un saules bojātās vietas, griezuma brūces apstrādā ar lerānu un ieziež ar potvasku. Tāpat apkopj dzīvnieku – zaķu, stirnu, mazo grauzēju radītos bojājumus.

·Kad gaisa temperatūra vairs nenoslīd zem - 5° C veic augļu koku un krūmu apgriešanu, veido vainagus.

·Pārbauda upeņu krūmus, vai nav upenāju ērcīte. Uzbiezinātos pumpurus izlauž vai, ja uz dzinuma tādu ir daudz, izgriež visu dzinumu un iznīcina.

·Ar asu suku nokasa sūnas un ķērpjus no augļu koku stumbriem.

·Pēc apstrādes un apgriešanas augļu kokus apsmidzina ar varu saturošu fungicīdu.

·Griež augļu koku potzarus.

·Nogrieztos dzinumus ienes istabā uzziedināšanai.

·Kad sniegs nokusis un zeme apžuvusi savāc no rudens palikušās vecās lapas, augļu kokus mēslo, uzirdina un mulčē apdobes.

Latvijas teritorijā bērzi ir vieni no izplatītākajiem kokiem. To audzes aizņem gandrīz trešdaļu no mežu platības. Latvijā ir sastopamas četras bērzu sugas. 

Pazīstamākās no tām ir āra jeb kārpainais bērzs (Betula verrucosa sin. Betula pendula) un purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens). Kā trešo un ceturto no Latvijā biežāk sastopamajām bērzu sugām var minēt pundurbērzu (Betula nana) un zemo bērzu (Betula humilis). 

Mūsu ārēs aug arī Karēlijas bērzs (Betula verrucosa f. carelica), taču zinātnieki joprojām strīdas, vai šī ir, vai tomēr nav atsevišķa bērzu suga. 

Latvijā izplatītākās bērzu sugas ir āra jeb kārpainais bērzs (Betula pendula) un purva bērzs (Betula pubescens), bet parkos un dārzos aug arī Himalaju bērzs, dzeltenais bērzs, daurijas bērzs, tumšais bērzs un citas bērzu sugas. Kaut arī ierasts, ka bērzi daiļo Latvijas pļavas un ceļmalas, šie koki var kļūt arī par dārzu un pat mazdārziņu sastāvdaļu.

Vairāk par šī mēneša augu - bērzu, lasi šeit! 

Paldies visiem aktīvistiem, kas iesaistījās un atbildēja uz mūsu veidoto aptauju  “Kā Tu pavadi sniegotos mēnešus bez dārza darbiem?” Esam apkopojuši šīs aptaujas rezultātus, un vēlamies tos publicēt!

Kopumā aptaujā piedalījās 764 respondenti.

Aptaujas rezultāti:

•"Izbaudu atpūtu un par dārzu nedomāju" - 135 atbildes 

•"Nogaršoju visu ievākto ražu kopā ar ģimeni un draugiem"- 135 atbildes 

•"Rūpējos par visiem telpaugiem" - 218 atbildes 

•"Jau plānoju pavasara darbus un jauno dārza iekārtojumu" - 212 atbildes

•"Cits (atbildi ieraksti komentārā)" - 64 atbildes

Aptauja liecina, ka pat sniegotajos mēnešos jūs esat bijuši ražīgi un aizņemti. Divas populārākās nodarbes ziemā bija Rūpēšanās par telpaugiem un Jaunā dārza iekārtojuma plānošana. Tas liecina, ka dārzniekiem tiešām nav atpūtas un darbi vienmēr turpinās, pat ja zemi klāj sniega kārta.

Kopējo trešo vietu ieguva Izbaudīt atpūtu un par dārzu nedomāju un Nogaršot visu ievākto ražu kopā ar ģimeni un draugiem. Daļa no

Stādāmais laiks 1.-4., 19.-30. marts.

2., 3., 6., 7., 10., 15., 16. marts – veido ogu un dekorat;ivo krūmu, ābeļu un bumbieru vainagus.

2.-4., 19.-23. marts – pārstāda telpaugus.

6., 7. marts – sēj papriku, baklažānus, fizāļus.

9. marts – sāk diedzēt agros kartupeļus.

12.-14. marts – sēj baziliku, rozmarīnu, majorānu.

15., 16., 24., 25. marts – sēj tomātus.

17., 18. marts – diedzē kartupeļus stādīšanai 1.-3. maijā.

22., 23. marts – siltumnīcā sēj agrīno šķirņu kāpostus.

28.-29.marts – diedzē pārtikas kartupeļus stādīšanai 22.-24. maijā.

Avots: Latvijas Avīze

·Ja tas vēl nav izdarīts, ar steigu piesedz vai noēno pret saules apdegumiem jūtīgos skuju kokus, rododendrus un mūžzaļos kokus un krūmus. Ik pa laikam pārbauda, vai vējš no augiem nav nopūtis piesegumu.

·Dekoratīvām graudzālēm apgriež sausos dzinumus.

·Izlīdzina pa ziemu zālienā samestās sniega kaudzes. Lai zāliens pavasari sagaidītu labā stāvoklī, cenšas pa to nestaigāt, īpaši tad, kad sniegs nokusis, bet zeme vēl mitra. Kad zeme apžuvusi, izlīdzina kurmju rakumus.

·Ja nav  sala, sāk apgriezt vasarzaļos krūmus, kas zied sakot no jūnija līdz rudenim – Japānas spirejas, klinšrozītes u.c.

·Sāk dekoratīvo vasarzaļo lapu koku kārtējo atjaunojošo apgriešanu – izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus, vājos dzinumus, veido vainagu. To nedara, ja saglabājas sals.

·Ja sniegs nokusis un augsne atkususi, gaisa temperatūra dienā ir plusos, bet rododendru lapas neatritinās, rododendrus apmēram 1 - 2 nedēļas vairākas reizes dienā rasina, līdz lapas atgūst normālu izskatu.

·Ie

Bērzus var stādīt gan grupās, gan vienus pašus. Vislabākais stādīšanas laiks ir rudens, taču, ja tas nokavēts, tad iespējams iedēstīt bērzu arī ļoti agrā pavasarī. Pirms dēstīšanas izvēlētajā vietā jāizrok apmēram 60 x 60 cm liela bedre, taču vislabāk, ja tā ir vēl dziļāka, protams, ņemot vērā dēsta lielumu. Pēc iestādīšanas augs jāsalaista ar lielu ūdens daudzumu, un uzbērtā zeme stingri jāpiemīda. Nākamajās dienās iedēstītais kociņš regulāri jālaista, taču nav nepieciešama speciāla mēslošana – ne dēstot, ne arī pēc tam. Kopā ar kociņu zemē jāierok arī stabils balsts, kas jaunajam bērziņam lietus un vēja laikā palīdzēs nesaliekties. Piesienot jauno bērziņu pie balsta jāuzmanās, lai netiktu savainota miza. Kokam augot lielākam, sējuma vieta ir jāuzmana, lai tā neieaugtu mizā. 

Vairāk par šī mēneša augu - bērzu, lasi šeit! 

Bērzi ir ātraudzīgi, gaismas prasīgi, bet izturīgi koki. Tie labi aug irdenās, vienmērīgi mitrās un trūdvielām bagātās augsnēs, bet labi panes arī sausas augsnes. Jau pēc sešiem gadiem bērzs var sasniegt 7 metru garumu, bet visā savā dzīves laikā bērzi izaug līdz 30 metrus gari. Bērza stumbra apkārtmērs var sasniegt 60 cm. Tas ir diezgan lokans, taču tajā pašā laikā ļoti stabils.

Izvēloties bērzu stādīt dārzā vai pie mājas, jāņem vērā, ka, lai gan tas dārzu noēno minimāli, zem tā neaug gandrīz nekādi kultūraugi. Bērzam ir plaša un sazarota sakņu sistēma, kas nosūc visas barības vielas un mitrumu, padarot augsni liesu un neauglīgu, liedzot zem tā kuplot pat zālājam. Risinājums būtu zem bērza uzbērt biezu (10 - 15 cm) melnzemes kārtu un tad mēģināt iekopt zālāju, taču pavasaros tas ap bērzu tik un tā būs jāatjauno. Zem bērziem var audzēt kazenes un avenes, kā arī var ierīkot akmeņdobes ar augiem puķu podos vai kastītēs. Pat tad, ja zem bērza veido uzbērtās dobes, augi tajā