Dzīvības zāle, pieclapu ginostemma.

Dažkārt šo augu dēvē arī par dienvidu žeņšeņu. Ginostemma pieder pie ķirbjaugu dzimtas. Tas ir vīteņaugs, var sasniegt pat 8 m garumu, lapa sastāv no piecām daļām, jūlijā parādās gaiši dzelteni ziedi. Divmāju augs – lai sievišķajiem augiem veidotos sēklas (auglīši – melnas ogas), ziedi jāapputeksnē ar vīrišķo augu ziedputekšņiem. Tas notiek ar kukaiņu palīdzību.

Augs ir bioloģiski aktīvs, ar ļoti spēcīgu ārstniecisku iedarbību, tāpēc Āzijā (Ķīnā, Japānā, Korejā) tas ir ļoti iecienīts. To izmanto tradicionālajā Ķīnas medicīnā, lieto arī kā garšaugu. Dienvidķīnas reģionā ginostemmu zina visi, līdzīgi kā pie mums, piemēram, liepziedus. Ķīnieši augam piedēvē mūžības eliksīra spēku – acīmredzot tāpēc no svaigām lapām gatavotu tēju lieto ikdienā. Lapas un jaunos dzinumus pievieno pie salātiem un sautējumiem, tā piešķirot ēdienam savdabīgu garšu.

Auga lapas un jaunos dzinumus Ķīnā izmanto organisma aizsargspēju paaugstināšanai. Ginostemmai piemīt antioksidanta īpašības un adaptogēna iedarbība – tā spēcina organismu, palīdz pielāgoties nelabvēlīgiem apstākļiem. Aktīvās sastāvdaļas iedarbojas līdzīgi žeņšeņam.

Augs palīdz ārstēt aknu slimības, regulē asinsspiedienu, pazemina cukura un holesterīna līmeni asinīs, palielina fiziskās spējas, stiprina nervu sistēmu, atvaira nogurumu, kas radies garīgas pārslodzes dēļ. Tādējādi palielinās cilvēka mūža ilgums. Iecienīti ir arī kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir ginostemma. Tie aizkavē ādas novecošanu.

Latvijā pieclapu ginostemmu audzē kā telpaugu viengadīgā kultūrā. Nedz ziemas dārzos, nedz dzīvojamās telpās audzēta, tā diemžēl neziedēs un sēklas neražos, augam būs dekoratīva vērtība.

Ginostemmai patīk silta un saulaina telpa (ēnā tā nīkuļo). Augsnei jābūt bagātai ar humusvielām, ūdenscaurlaidīgai, vienmērīgi mitrai. Audzē kā nokarenas formas augu vai liek balstu, lai var rāpties uz augšu. Ginostemmu var mēģināt pavairot ar spraudeņiem (sprauž kūdrā, novieto siltumā zem plēves), bet ķirbjaugu dzimtas augi apsakņojas slikti. Pavasarī var pavairot arī ar sēklām, pirms sējas tās 24 stundas patur siltā ūdenī, tad sēj substrātā.

Sēklu ražu siltumprasīgā ginostemma var dot karstā, garā vasarā. Pie mums to var iegūt, attiecīgi pagarinot auga mūžu (piemēram, siltumnīcā) un mākslīgi apputeksnējot, taču tā būs iluzora vērtība. Latvijā audzēti augi nevar saturēt to vērtīgo vielu kompleksu, kāds piemīt savvaļā, dabiskajās augšanas vietās.

Savukārt LLU Agrobiotehnoloģijas institūta docente Ieva Žukauska iesaka ārstnieciskos nolūkos lietot augus, kas aug tepat Latvijā un simtiem gadu ir pārbaudīti mūsu klimata apstākļos. Arī tad, ja gadās būt Ķīnā, nav ieteicams pārlieku aizrauties ar ginostemmas tējas dzeršanu, jo tās iedarbība var būt ļoti dažāda.