Cilvēki nemainās, mainās viņu uztvere..Viņa nebija mainījusies, mainījusies bija viņas dvēsele. Viņa raudāja, lietus lāses un asaras ritēja pār viņas vaigiem, un acis kļuva gaišākas, nē, gaišāks kļuva skatiens brīdī, kad viņa saprata, ka nav viena šajā pelēcīgajā un lietus izmērcētajā pasaulē. Viņas sirds dauzījās kā pēc skrējiena, kā ieraugot un iemīlot pirmoreiz, tik stipri kā pirms nāves, kad tev ir nožēlojami bail. Viņa kaut ko atceras un lido. Viņa tiešām lido.. No kraujas malas. Viņai nebija cerību itin nekādu, bet sev atņemt dzīvību tiesību viņai nebija. Mirklī, kad meitenes ķermenis atdūrās pret zemi, pasaule it kā uz mirkli apstājās.un lietus noskaloja pēdējo asaru no viņas vaiga. Un nu viņa viena guļ uz zems un lietus skalo prom visas ciešanas un cerības. Vismaz uz brīdi viņa saprata,ka nav viena, bet, to saprast bija par vēlu. Atkāpties nevarēja, trūka gribasspēka un lielo cerību dzīvot šeit. Šajā nožēlojamajā pasaulē,kas pilna ciešanu. Taču šeit nu mums jādzīvo.... Lasīt tālāk

Reiz dzīvoja ļoti smaidīga meitene.Viņa mīlēja visus apkārt esošos līdzcilvēkus.Viņa katru dienu piegāja pie spoguļa un uzsmaidīja sev.Viņa bija laimīga...Kādu dienu viņa iepazinās ar skaistu, ļoti jauku un labu puisi.Viņai likās, ka viņš ir ideāls.Gāja laiks, viņi katru dienu  tikās un teica, ka mīl viens otru.Kādu dienu meitenes mamma pateica, ka ir redzējusi viņas uzticamo mīlētāju pastaigājamies parkā ar citu meiteni.Viņa protams saskuma, bet saņēma sevi rokās un piekodināja sev, ka mamma varēja pārprast.Tā nu meitene piezvanīja savam puisim un pateica, ka grib tikties.Puisis aizbrauca līdz viņai un redzēja, ka meitene ir raudājusi..Viņš viņu tik nelaimīgu nebija redzējis nekad.Meitene uzvilka jaku un teica, ka grib ar viņu parunāt un abi izgāja.Viņi gāja pa tumšu parku.Meitene pastāstija, ko viņas mamma redzējusi.Puisis sākumā liedzās, bet beigu beigās atdzinās, ka viņam ir vēlviena, ka viņa apmierinot visas viņa vajadzības..Viņa atkal sāka raudāt un skrēja prom.Pēc pusgada meiten…... Lasīt tālāk

[1] Man Tev ir jāpasaka kāds noslēpums. Skaties uz nr. 5.
[2] Atbilde ir...skaties uz nr. 11.
[3] Nekļūsti tik dusmīgs. Skaties uz nr. 15.
[4] Nomierinies, neesi tik nikns un skaties uz nr. 13.
[5] Vispirms paskaties uz nr. 2.
[6] Neesi tik dusmīgs. Skaties uz nr. 12.
[7] Tu esi skaists[a] tāds, kāds esi un neļauj citiem apgalvot pretējo!
[8] Tas, ko gribēju Tev pateikt ir....ATBILDE IR NR. 14.
[9] Esi pacietīgs. Labāk skaties uz nr. 4.
[10] Šī godīgi ir pēdējā reize, kad darīšu šo. Skaties uz nr. 7.
[11] Es ceru, ka Tu nedusmosies kad pateikšu šo...skaties uz nr. 6.
[12] Piedod, skaties uz nr. 8.
[13] Nekļūsti vēl dusmīgāks. Skaties uz nr. 10.
[14] Es nezinu, kā Tev to pateikt, bet skaties uz nr. 3.
[15] Tev noteikti jābūt reāli dusmīgam. Skaties uz nr. 9. ... Lasīt tālāk

Katru rītu es dodos uz darbu un redzu vienu un to pašu skatu - sēž meitene,gadus 16 veca, ar mazulīti rokās un raud. Sēž pie Origo, dažreiz, kad ir aukstāks, pārvietojas uz tuneli, lai nepūš vējš. Un katru reizi, kad to redzu, man sāp sirds, taču tuvoties negribās.
Kādu dienu, saņēmusies un nopirkusi biezenīti bērnelim un pusdienas vietējā kafejnīcā viņa mammai, gāju klāt un jautāju, kāpēc viņa te vienmēr sēž, kāpēc nav siltajās mājās.
Liels man bija šoks, kad meitene man atbildēja "Tas ir tikai sīkums. Mamma mani izdzina, jo paliku stāvoklī. Mēs salabsim, paldies jums, tantiņ."
Gribējās vēl ko jautāt, taču bija jāsteidzas uz darbu. Uz laiku meitene pazuda no mana redzesloka un es jau biju nopriecājusies, ka ir salabusi ar savu mammu.
Pēc 2ām nedēļām meitene bija atpakaļ, visa vienos zilumos. Nopirkusi atkal komplektu ar ēdamo, gāju klāt. "Sīkums, bērna tētis sadusmojās, iesita."
Sīkums. Iesita. Izdzina. Vārdi grieza man sirdi kā ar nazi.
"Celies, ejam."
…... Lasīt tālāk

Viņai bija draugs, ar kuru viņa uzauga kopā. Viņai viņš ļoti patika. Bet viņam viņa bija kā parējās meitenes…
Meitene: Hei, gribi aiziet ar mani uz kino?Puisis: Es nevaru.Meitene: Kāpēc, tev jāpilda mājasdarbi vai kā?Puisis: Hem…nē.Meitene:…Ko tad tu darīsi?Puisis: Es eju satikties… ar draugu.Ar viņu vienmēr tā bija, viņš satika citu meiteni viņas priekšā, takā tas neko nenozīmētu. Viņa jutās kā tikai vel viena no viņa meitenēm.Vārds ”Mīlu” nekad neiznāca pa viņa muti, tikai viņas. Kopš viņa, viņu pazīst, viņa nekad nav dzirdējusi ”Es tevi mīlu” no viņa nekad agrāk. Nekas vispār nenotika. Viņš neko neteica no pirmās dienas un tas tā turpinājās līdz pagāja 100 dienas…200dienas…Katru dienu, pirms viņi teica viens otram uz redzēšanos, viņš viņai iedeva lelli, katru dienu, neko nesakot. Viņa nezināja kāpēc… Tad vienu dienu…Meitene: Hmm… Rafik*Puisis: Ko… neklusē, vienkārši pasaki.Meitene: Es mīlu tevi!Puisis:…Hmm, kas…ko…? Vienkārši paņem šo lelli… un ej mājās.Tā viņš ignorēja viņas ‘trīs…... Lasīt tālāk

Vīrietis atnāca mājās no darba. Viņa 5gadīgais dēlēns jau stāv pie durvīm un viņu sagaida ar jautājumu – Tēti, drīkstu tev ko jautāt? Tad kad tu esi darbā un strādā, cik tu saņem naudiņu pa vienu stundu?
Tā nav tava daļa. Kāpēc tu tik stulbas lietas man jautā?
Es vienkārši gribētu zināt cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu tēti! Lūdzās mazais puika.
Nu ja tev ļoti vajag zināt, es saņemu 10 latus stundā.
Oh, nopūtās mazais puika un nokāra galviņu.
Tad viņš paskatījās uz tēti un saka: vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?
Vai tas bija vienīgais iemesls, kapēc tu jautāji cik es pelnu? Tikai tāpēc tu jautāji, lai tu atkal varētu sev kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu nopirkt?
Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt.
Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi… un man nav laika tādām stulbām bērnu spēlītēm.
Puika gāja klusi uz savu istabu un aizvēra lēnām savas istabas durvis.
Vīrietis apsēdās pie televizora un dusmojās…... Lasīt tālāk