Nav noslēpums, ka Norvēģijas daba ir īpaši skarba un tajā valda divas stihijas – vējš un ūdens. Atlantijas okeāns apskalo visu Norvēģijas rietumu krastu, un tieši okeāns ir galvenais avots šīs valsts diviem nozīmīgākajiem resursiem – naftai un jūras veltēm. Naftas platformas un zvejas kuģi, šķiet, ir raksturīgākā Norvēģijas piekrastes ainava. Kā nekā, tieši pateicoties šīm divām nozarēm, Norvēģija ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Vairāk nekā pusi no valsts eksporta veido naftas produkti. Bet par to citreiz. Šoreiz par otru lielāko eksporta nozari – zvejniecību, ar kuru norvēģiem ir īpašas attiecības. Galu galā norvēģi taču ir cēlušies no jūras iekarotājiem vikingiem, un arī šodien katram sevi cienošam norvēģim pieder vismaz laiviņa un makšķere, lai varētu nozvejot kādu Atlantijas lasi vakariņām...

Lasi vairāk: http://bit.ly/NONKx3

Gjetost ir tipisks Norvēģijas nacionālais siers, kas taisīts no govs un kazas piena. Burtiskā tulkojumā gjetost nozīmē – kazas siers (gjet norvēģu valodā ir „kaza”), bet sastopams arī cits, līdzīgs siers – brunost, kas ir norvēģu apzīmējums brūnajiem sieriem, kuri gatavoti no sūkalām, jo šādas tehnoloģijas sierus mēdz gatavot arī tikai no govs piena, ne tikai no govs un kazas piena sajaukuma. Vēl ir trešais vārds – mysost, ar ko apzīmē sierus, kuri gatavoti no sūkalām...

Lasi vairāk:  http://bit.ly/NrrSsZ

Pēdējā, pirmā vai vidējā pietura Olesunas apkārtnē noteikti ir Geirangers. Geirangers ir pasaules garākais, dziļākais, šaurākais un skaistākais fjords. Esot tur, pareizs liekas Bleika teiciens: “Nevar plaukstā noturēt bezgalību,” un, man liekas, nekur citur tik ļoti neizpaužas šis teiciens kā Geirangerā. Ainava, kas skatāma tur, man vēl bieži rādās acu priekšā, jo tā ir neaizmirstama, īpaši saprotot, ka tavā priekšā ir miljardu gadu vēsture un dabas izveidota mozaīka, par kuras izcelsmi pat mūsdienās vēl nav īstas skaidrības līdz 100% precizitātei.

No Petrines līdz Geirangeram ir apmēram 1–2 h brauciens, tas atkarīgs no laika apstākļiem un pieturas punktiem, jo to ar fantastiskiem skatiem ir daudz. Protams, arī no autovadītāja veiklības, jo serpentīnu nav maz un tie, lai nu kas, bet nav lēzeni...

Lasi vairāk: http://bit.ly/P1htTg

Noīrējām "Avis" Nisan Micra un braucam uz Geirangeru. Trīs stundas, divi prāmja pārbraucieni, zemeņu ieleja un Petrines viesu nams. Tas viss pa ceļam.  Tomēr pirms doties taisnā ceļā uz Geirangeru, jāapmeklē divas vietas – Valdalas zemeņu ieleja (laikā no jūlija līdz augusta beigām) un Petrines viesu nams. Ja vien iespējams, vienu nakti noteikti iesaku palikt Petrines viesu namā.

Pēc pirmajām divām stundām, maniem nemitīgajiem skaistuma izsaucieniem esam Valdal, pie iecienītākā vietējā restorāna, kas, lai gan pasniedz arī pusdienas, vakariņas un brokastis, slavens tomēr ar vienu īpašu ēdienu – zemeņu kūku. Augusta beigās sēžam saulītē, dzeru kapučīno (vienkārši kapučīno) un ēdu zemeņu kūku, kas ir klasiska, bet ar kādu garšu. Liekas, ka pie plīts pabijusi vecmāmiņa, uztapinot savu maigo biskvītu ar putukrējumu un zemenēm...

Lasi vairāk: http://bit.ly/OjOB4I

Pašcepta maizīte, svaigs kazas siers, saldeni svaigas avenes, pikanta aragula un aromātisks zaļumu sviests. Nedaudz piņķerīgi, bet tas ir tā vērts, jo tas viss pārbērts ar grauzdētiem lazdu riekstiem un svaigi maltiem pipariem garšo kā vasara. Pamēģini un baudi. Nenobīsties no tā, ka te ir daudz sastāvdaļas. Tie ir sīkumi, kuri viegli pieejami un pagatavojami...

Seko receptei: http://bit.ly/OTcUqc

Pašcepta maizīte, pasniegta ar vasarīgajiem arugulas salātiem, svaigo kazas sieru, lazdu riekstiem un avenēm. Tas ir vasaras svaigums, kas piepilda, sēžot terasē un baudot mirkli. Šoreiz Latvijas mēneša ietvaros galvenais uzdevums bija pagatavot ēdienu no cik vien iespējams latviskām sastāvdaļām, kādas vien varu iedomāties. Tāpēc maize no kviešu un speltas pilngraudu miltiem, kas arī tagad pieejami no Latvijas audzētājiem, viens no izcilākajiem pašmāju kazas sieriem no saimniecības „Līvi”, tad slow food tirdziņa Normunda arugula, pa virsu Vidzemes tirgus tantes avenes un rudenī pašas salasīti lazdu rieksti. Tas viss veido skaistāko, kas var būt, – mirkli un emocijas. Bet, tā kā ar labiem Latvijas vīniem ir grūti (lielākoties tāpēc, ka tie ir reti kur nopērkami, ja vien kādu nepazīsti), tad pie šī latvisko produktu ēdiena vīni, kas nāk no visas pasaules. Jo ar latviskumu sirdī jāmāk sadzīvot arī ar pārējiem...

Lasi vairāk: http://bit.ly/MyX1cj
... Lasīt tālāk

Viesnīcās un uz prāmjiem, kāzās, ballēs un konferencēs, tuvajās un tālajās zemēs – visur mūs sagaida smörgåsbord vulgaris. Nē, tas nav augs, tā nav vabole un tā noteikti nav slimība, no kuras jābaidās. Smörgåsbord ir zviedru izcelsmes parādība, kas iekarojusi visu pasauli un turpina savu vērienīgo gājienu. Tiešā tulkojumā smörgåsbord ir sviestmaižu galds (smörgås – atvērta sviestmaize, bord – galds), ar to apzīmē bufetes tipa maltīti, kurā viesi apkalpo sevi paši, uzliekot uz šķīvja ēdienu no kopējā ēdienu galda. Liekas kaut kas pazīstams? Jā, jā, tas ir viņš – visu tūristu un all inclusive viesnīcu klientu iecienītais zviedru galds. Tomēr zviedru galdu var nobaudīt visur, bet smörgåsbord tikai Zviedrijā...

Lasi vairāk: http://bit.ly/NTrBtk

Bezē kūkas un cepumi apvienojumā ar lazdu riekstiem ir divas lietas, kas bieži tiek pasniegtas desertā vai redzamas kūku veidā konditoreju skatlogos. Viegli pagatavojama, ar saldenu piena šokolādes krēmu un lazdu riekstiem...

Seko receptei: http://bit.ly/Oc5qAD

Tie, kuri kaut reizi ēduši „Pavlovu”, komentārus neprasa. Tā ir vienkārša, bet tik gaisīga un maiga kūka. Tiesa gan – salda. „Pavlovai” ir viena galvenā versija un daudzas atšķirīgas, šajā versijā krēmam izmantoju apelsīnu liķieri, kas piedod krēmam pavisam jaunu garšu...

Seko receptei: http://bit.ly/LuwlVW

Vasara, vasara un vēlreiz – vasara! Svaigu un aromātisku zaļumu, salātu, tomātu, gurķu, kabaču un cukīni, jauno kartupeļu un, protams, ogu sezona! Vasaras tirdziņi jau sen “sazaļojuši” un piedāvā daudzveidīgu produktu klāstu vasaras salātiem! Lūk, daži ieteikumi, kā bagātināt tavu ikdienas maltīti ar glāzi vīna, tikpat aromātisku un vasarīgās noskaņās. Galvenais pamata princips vīna saderībai ar salātiem ir – jo svaigāki un aromātiskāki ir salāti, jo svaigākam un jaunākam jābūt vīnam. Pie salātiem lielākoties labāk derēs jauns baltvīns, bet katram likumam ir arī savi izņēmumi, taču par to nedaudz vēlāk...

Lasi vairāk: http://bit.ly/Lr2cqr