Nedēļas laikā studenti no BPMA Jēkabpils filiāles iepazīstas ar dažādām sociālā darba jomām, gūstot vērtīgu pieredzi.

"Man ir 35 gadi un es atkal esmu studente - otro gadu studēju Sociālo darbu Baltijas Psiholoģijas un Menedžmenta augstskolas (BPMA) Jēkabpils filiālē. Jau vairākus gadus bija vēlēšanās kaut ko mainīt savā dzīvē, papildināt savas zināšanas, līdz izlēmu, ka studēšu sociālo darbu. Atlika tikai izlemt, kur.

Tā kā dzīvoju Olainē, bet strādāju Rīgā, izvēles iespējas bija plašas. Pārdomājot visus par un pret, es izvēlējos BPMA Jēkabpilī, jo, pirmkārt, par šo filiāli dzirdēju labas atsauksmes no cilvēkiem, kas paši tur studējuši, vai kuri saskārušies darbā ar šīs augstskolas studentiem un/vai absolventiem un varēja teikt, ka sagatavoti labi speciālisti. Otrkārt, tā ir mana dzimtā pilsēta un, treškārt, man ir iespēja biežāk apciemot savu māmiņu, jo viņa dzīvo pa ceļam starp Olaini un Jēkabpili.

Ne mirkli nenožēloju savu izvēli, esmu apmierināta ar visu - gan pasniedzējiem, kuri ir saprotoši un pretimnākoši, gan piedāvāto mācību programmu, kura ietver ne vien teorētisko apmācību, bet arī praktiskās nodarbības. Piemēram, šogad maija pirmajā nedēļā filiāle bija noorganizējusi mums, sociālā darba studentiem, mācību prakses braucienu uz Melli Vācijā, kur mums nedēļu bija dota iespēja redzēt kā tur tiek organizēts sociālais darbs. Mēs apmeklējām demencslimo veco ļaužu aprūpes pansionātu, kurā bija sagatavota lekcija par to, kā pie viņiem tiek organizēts šis darbs. Tikām iepazīstināti ar to, kā sociālā sistēma darbojas Vācijā. Lekcija bija arī diakonijā, kurā tiek piedāvāts ļoti plašs konsultāciju spektrs saistībā gan ar dažādām atkarībām, gan ģimenes problēmām, gan bērnu audzināšanu un pat konsultācijas un palīdzība kredītproblēmās nonākušajiem. Apciemojām arī Sarkano krustu, kurš organizē ambulatoro palīdzību un aprūpes dienestu. Apskatījām Jauniešu kultūras centru, kurā savu brīvo laiku pavada bērni no nelabvēlīgām ģimenēm un tie, kuriem ir problēmas ar uzvedību. Šeit strādā gados jauni cilvēki, lai bērni vieglāk viņus pieņemtu. Darbiniekiem ir sociālā pedagoga izglītība, jo, kā uzsvēra šīs iestādes vadītājs, lai strādātu ar bērniem ir vajadzīgas zināšanas pedagoģijā. Pēdējā vieta, kuru mēs apmeklējām, bija Atkarīgo/narkomānu rehabilitācijas un prevencijas klīnika. Klīnika atrodas nomaļus no pilsētas un izskatījās drīzāk pēc atpūtas vietas. Vispār visur, kur mēs bijām, tika uzsvērts, ka tiek veidota šī mājām līdzīgā vide, jo tādā cilvēks psiholoģiski jūtas labāk.

Brauciens bija ļoti vērtīgs. Ieguvām daudz iespaidu un izglītojošas informācijas. Ar brauciena kolēģēm Olitu, Silviju no Aknīstes un Valentīnu no Pļaviņu novada Sociālā dienesta spriedām, ka kaut arī pie mums Sociālais darbs vēl tikai virzās uz to pusi, kāds tas ir Vācijā, tomēr ir daudz ideju un iespēja kaut ko realizēt arī pašiem šeit Latvijā.

Brauciena grupas vārdā paldies gribu pateikt visiem filiāles darbiniekiem, kas organizēja šo pieredzes apmaiņu! Protams, milzīgs paldies arī Vācijas pusei, kas mūs uzņēma un tur noorganizēja šo iespēju! Kā teica mana kursa biedrene Sigita, tad siltas atmiņas no brauciena ir palikušas tieši par mūsu uzņemšanu. Baltvācu biedrības aktīvisti, kas mūs sagaidīja, bija patiesi priecīgi, no viņiem staroja sirsnība un nesavtība. Nežēlojot ne laiku, ne materiālās iespējas, mums tika dota iespēja apmeklēt Bukenburgas pili, braukt pa Vēzeres upi, pēc tam viesmīlīgi mūs visus uzņemot savās mājās. Vēlreiz paldies visiem!"

Pateicībā par braucienu - Zane