Teju puse Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri šobrīd atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uzskata, ka viņu darbavietā tiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas – elastīgs darba laiks, attālināta darba iespējas u.c., atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati.*

Ģimene ir stabilas un veselīgas sabiedrības pamats, tālab ar mērķi stiprināt ģimeniskās vērtības, šodien, 15. maijā, Latvijā un citur pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ģimenes diena. Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves, ļoti nozīmīga loma viņa labsajūtas un darba produktivitātes nodrošināšanā ir darba videi.

To, ka viņa darbavietā tiek īstenota ģimenei draudzīga uzņēmējdarbības prakse, norāda gandrīz katrs otrais jeb 48% pētījuma dalībnieku. Starp ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, ko viņiem nodrošina darba devējs, respondenti visbiežāk min elastīgu darba laiku (78%), brīvas svētku

Vai zināji, ka Latvijā uz 100 000 nodarbinātajiem tiek reģistrēti aptuveni 100 pirmreizējie arodslimnieki, kas ir divas reizes mazāk nekā vidēji Eiropā? Eksperti gan norāda, ka statistika nav pilnīga, jo daudzi pārkāpumi netiek reģistrēti.

„Ir vienkārši meli. Ir lieli meli. Un ir statistika. Latvijā statistika, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā, ir lieli meli, jo absolūtais vairākums negadījumu tiek slēpti. Arī par arodslimībām strādājošie izvēlas noklusēt, jo baidās zaudēt darbu,” tā ikgadējā Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītā konferenču cikla, kas tiek īstenots ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros, noslēguma pasākumā norādīja Ziedonis Antapsons, LBAS eksperts darba aizsardzības jautājumos.

Vairāk lasi šeit - http://www.lbas.lv/news/669.

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Tāpēc šodien Jelgavā Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem.

Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva – kopš 2010. gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70%.

Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smag

Mūsdienās cilvēki ļoti maz uzmanības pievērš darba aizsardzības jautājumiem, jo prioritāte ir darba alga, tā, raksturojot šā brīža situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā, šodien Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītajā konferencē Liepājā norādīja arodbiedrību pārstāvji.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem, 2012.gadā Kurzemes reģionā tika reģistrēti 203 nelaimes gadījumi darba vietās. Visbiežāk negadījumi notikuši Liepājā – Liepājas Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests (NMPD) vien sniedzis palīdzību 115 cilvēkiem, kuri guvuši traumas, pildot darba pienākumus. Starp tiem ir bijis arī kāds ātrās neatliekamās palīdzības šoferis, kurš, nesot uz nestuvēm pacientu, neveiksmīgi krita un salauza kāju. Tomēr bīstamākās traumas darbā Liepājas pilsētā parasti gūst AS „Liepājas Metalurgs” darbinieki.

„Reālais darba traumu skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo pēdējo gadu laikā aizvien biežāk novērojam, ka cilvēki bieži slēpj faktu, ka konkrētā trauma, ar

Kaut arī arodslimnieku skaits Latvijā pēdējos gados ir stabilizējies, tas joprojām ir ļoti augsts. Vairumā gadījumu arodslimību rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas darba spējas. Tāpēc ar mērķi pievērst pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba aizsardzības jautājumiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien Daugavpilī atklāja ikgadējo Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto konferenču ciklu, kas šogad veltīts arodslimību profilaksei.

Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki. Kaut arī šo arodslimnieku skaits pēdējo gadu laikā ir stabilizējies, speciālisti uzsver, ka to skaits joprojām ir ļoti augsts.

Visbiežāk reģistrēto arodslimību galvenie cēloņi ir fiziska pārslodze un nepietiekama sagatavotība fiziskam darbam – skeleta, muskuļu un saistaudu slimības ir diagnosticētas teju pusei arodslimnieku. Tāpat pie izplatītākajām arodslimībām jāmin nervu sistēmas slimības, kuru raksturīgākie cēloņi ir stress, mobings, bosings u.tml., un maņu orgānu s

• EIROPAS ARODBIEDRĪBAS

• GROZĪJUMI DARBA LIKUMĀ
• AUGSTĀKĀS TIESAS ATZIŅAS
• JAUNĪBAS ELEKSĪRA RECEPTE MŪSDIENĪGĀM ARODBIEDRĪBĀM
• u.c.

Šodien, 20.03.2013. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padomes pārstāvji Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē prezentēja trīs priekšlikumus Latvijas jauniešu nodarbinātības situācijas uzlabošanai un rosināja atbildīgās ministrijas sadarboties problēmu jēgpilnā risināšanā.

Komisiju kopsēdē nozaru pārstāvji un deputāti runāja par karjeras izglītību no pirmsskolas līdz jauniešu pirmajai darbavietai. Sēde tika rīkota, pamatojoties uz arodbiedrību jauniešu Saeimai iesniegtajām prasībām jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai Latvijā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padomes pārstāvis Edgars Grigorjevs un Ieva Freiborne akcentēja, ka jauniešu bezdarbs ir karjeras izglītības problēmu sekas. Latvijā ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm – 29,3%, Lietuvā – 25,9% un Igaunijā – 22,8%. Viņi arī norādīja, ka 17% jauniešu dzīvesvietā nav pieejami karjeras konsultantu pakalpojum