Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Oficiālā lapa

 

Ieteikt
 31

Jautājumi un atbildes

Mēs esam uz pārmaiņu ceļu -rekonstrukcija- mums uz doto mirkli piedāvā darbiniekiem maksas ģērbtuves ,kā ari maksas tualetes, vai darba devējs ir tiesīgs tā rīkoties?
Darba aizsardzības likums noteic, ka visi izdevumi, kas ir saistīti ar darba aizsardzības prasību ievērošanu, gulstas uz darba devēju. Saskaņā ar MK not. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" darba devējam ir jānodrošina gan tualetes, gan ģērbtuves.

Līdz ar to, izmaksas, kas saistītas ar to uzturēšanu ir jāsedz darba devējam un no darbinieka nevar prasīt par to samaksu.
Kādus pierādīšanas līdzekļus jūs rekomendētu izmantot darba tiesību pārkāpumu jautājumos, jo, kā zināms, ar notiekošā pārstāstu maz būs līdzēts? Piemēram: darba vietā visa domumentācija darba drošības jautājumos var būt arī kārtībā, tomēr kā lai pierāda, ka uzņēmuma vai darbu vadītājs, lai ievērotu termiņus, pieturās un uzstāj uz tādām darba metodēm, kurās darbinieks ir spiests darba drošību pārkāpt. Un darba devējs, aizbildinoties ar komercnoslēpumu neizpaušanas piesardzības pasākumiem, darba vietā reizēm ir jau iepriekš paredzējis aizliegumu lietot mobilās u.c. ierīces, kurās darbinieks varētu jelko tādu fiksēt.. Un Latvijas reģionā vienkāršais cilvēks cietīs līdz nevarēšanai, un tikai tad iestāsies par savām un līdzcilvēku tiesībām- tādi tikumi.
Darba aizsardzības likums paredz darbiniekiem tiesības atteikties veikt darbu, ja
1) attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā;

2) lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi;

3) attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā;

4) nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

Lai fiksētu, ka / vai tiek pārkāptas darba aizsardzības prasības darba procesā ir iespēja pieaicināt VDI vai arodbiedrības, kas to arī konstatētu.
Jautājums par situāciju, kurā nonācu pirms gada. Direktors izsauca un tēvišķā balsī paskaidroja, ka finansiālu apsvērumu dēļ nevar turēt tik lielu štatu, tāpēc mani atlaiž. Bet, lai nebūtu problēmu, teica labāk, lai rakstu iesniegumu pēc pašas vēlēšanās. Paklausīju. Kā bija pareizi jārīkojas?
Lai darba devējs varētu atlaist darbinieku pamatojoties uz darbinieku skaitu samazināšanu ir jāveic diezgan sarežģīta procedūra – jāvērtē darbinieku kvalifikācija un darba rezultāti (DL 108.p.) un jāsaņem arodbiedrības piekrišana.
Tāpat, atlaist var tikai tad, ja darbinieku nevar nodrošināt ar citu darbu (DL 101.p.4.d.), bet atlaižot jāmaksā atlaišanas pabalsts (DL 112.p.).
Lai darba devējam šī procedūra nebūtu jāievēro direktors “palūdza” pašai rakstīt atlūgumu. No juridiskā viedokļa, Jums tas nebija jādara un nākošreiz novēlu nepakļauties spiedienam.

Ja nu gadījumā, saprotat, ka vēlaties izbeigt darba attiecības un “nebojāt nervus”, tad labākais risinājums būtu noslēgt vienošanos ar darba devēju par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā gadījumā bezdarbnieku pabalstu izmaksā ātrāk.
Vai darba likumdošana paredz priekšrocības darbiniekiem ar maziem bērniem, piemēram, atvaļinājuma piešķiršanas ziņā?
Darba likuma 150.panta 5.daļā noteikts, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā.
Situācija tāda, man netika apmaksāta slimības lapa kuru iesniedzu nu jau bijušam darba devējam.
1. Nosūtiet darba devējam rakstveida brīdinājumu, lūdzot apmaksāt darba nespējas lapu un informējot, ka nesamaksas gadījumā celsiet prasību tiesā.
2. Ja darba devējs darbnespējas lapu neapmaksā, LBAS konsultati Jums var palīdzēt sagatavot prasības pieteikumu tiesai.
Cik ilgā laikā darba devējam ir jāsagatavo darba apraksts?
Vispārīgam darba raksturojumam un amatam (specialitātei, arodam) ir jābūt noteiktam jau darba līgumā, lai uzsākot darba attiecības abas puses zinātu, kādas saistības uzņemas.

Darba likums neparedz obligātu prasību izstrādāt amata vai darba aprakstus.

Praksē, lai būtu skaidrāk un plašāk atrunātas visas tiesības un pienākumi amata aprakstu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kas ir darba līguma pielikums.
Plašāku informāciju par amata aprakstiem var iegūt: http://www.lvportals.lv/index.php?menu=d…
Darba devējs iedeva naudu mācībām augstskolā . Tika noslēgta vienošanās, ka strādāšu pie viņa 5 gadus pēc skolas pabeigšanas. Neesmu nostrādājis visus 5 gadus un vēlos iet prom. Vai darba devējam ir likumīgas tiesības prasīt atmaksāt par mani samaksāto naudu, ja augstskolā mācījos ar darbu saistītā specialtātē t.i. paaugztināju kvalifikāciju??
Darba likums neparedz iespēju slēgt vienošanos, ka darbiniekam ir "jāatrstrādā" laiks par to, ka darba devējs ir apmaksājis ar darbu saistītas specialitātes apgūšanu.

Lai to "apietu", darba devēji bieži vien slēdz aizdevuma līgumus, tāpēc, lai precīzi atbildētu, aicinām sazināties ar LBAS konsultantu Kasparu Rācenāju, rakstot kaspars@lbas.lv, vai zvanot 67035905.
Vai darba devējs-veģetārietis-krišnaīts ir tiesīgs sodīt darbiniekus ar naudassodu par gaļas ēšanu darba telpās pusdienas pārtraukumā?
Darba devējam ir tiesības noteikt kārtību vai ierobežojumus ēšanai darba vietā. Tomēr, jebkuram ierobežojumam ir jābūt pamatotam un darbiniekam ir jābūt pārtraukuma darbā, dodot iespēju paēst ārpus darba vietas. Ja darba vietu nedrīkst atstāt, tad darba devējam ir jānodrošina iespēja paēst darba vietā.

Attiecībā uz sodiem - Darba likums neparedz naudas sodu. Ja darba kārtības noteikumos ir noteikts aizliegums ēst darba vietā, tad par šī noteikuma neievērošanu var izteikt piezīmi vai rājienu vai atbrīvot no darba katrā situācijā vērtējot pārkāpuma smagumu.
Labdien. Ņemot slimības lapu, cik pirmās slimības dienas netiek apmaksātas. Vai šo neapmaksājamo dienu skaits var būt atšķirīgs kādos zināmos apstākļos?
Darba devējs sāk maksāt slimības naudu, sākot ar otro slimības dienu: par otro un trešo slimības dienu – ne mazāk kā 75% apmērā no Jūsu vidējās izpeļņas, no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no Jūsu vidējās izpeļņas. Darba devējam ir jāapmaksā tikai tās dienas, kurās Jūs būtu veicis darbu nevis visas kalendārās dienas.

No 11. slimības dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir slimības pabalstu – 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.
Jau trešo mēnesi esmu spiesta aizvietot no darba aizgājušu darbinieku, kurš reizē ar slimības lapas iegūšanu uzrakstīja atlūgumu, jo atteicās parakstīt jaunu darba līgumu ar stipri samazinātu darba slodzi un arī algu. Arī es par tādu algu nebūtu ar mieru strādāt - bet manu piekrišanu neviens neprasa un, tā kā tas darbs nevar palikt nedarīts, tad ir jādara - un jādara reāli divreiz vairāk kā parasti! Cik ilgi darba devējs drīkst mani šādi noslogot - sanāk, ka strādāju 1.4 slodzes dienā. Varbūt es arī atvaļinājumu varu dabūt dubultā?
Pirmkārt, par papilddarbu ir darba devējam un darba ņēmējam ir jāvienojas. Otrkārt, par to ir jāsaņem piemaksa, par kuras apmēru ir jāvienojas (Darba likums nenosaka tās apmēru). Darba likums arī neierobežo laiku, cik ilgi var veikt papilddarbu. Papilddarbs tiek veikts pamatdarba ietvaros uz intensitātes rēķina un ilgstošas virsstunas nevarētu būt. Atvaļinājumu dubultā noteikti nevar dabūt, bet ņemot vērā, ka darba samaksai ir jābūt lielākai veicot papilddarbu, tad arī vidējā izpeļņa par atvaļinājuma laiku būs lielāka.

Ja šo jautājumu nevarat atrisināt pārrunās ar darba devēju, tad varam palīdzēt sagatavot prasības pieteikumu tiesai. Ja esat tam gatavs, sazinieties ar LBAS konsultantu un vienojieties par laiku, kad satikties un visu izrunāt.