Reģu muiža

Ieteikt

Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Iebilst pret "Reģu" ēkas nojaukšanu

Māris
Ievietots: 7. feb 2010 14:29

Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) ir nosūtījusi vēstuli valsts amatpersonām, kurā iebilst pret nosegušā sociālās aprūpes centra "Reģi" ēkas nojaukšanu, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Vēstule nosūtīta premjeram Aigaram Kalvītim (TP), labklājības ministrei Dagnijai Staķei (ZZS), kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, kā arī Alsungas pašvaldībai.

Organizācija skaidro, ka bijusī Reģu muižas kungu māja ir būvēta 1890.gadā pēc Liepājas galvenā arhitekta Berči projekta. Ēka uzbūvēta kvalitatīvi, ar labu novietni un augstu detaļu kultūru. Iepriekšējos remontos konstatēti sienu un griestu gleznojumi.

Bijušā muižas centra celtnes un parks ar dīķiem veido vienotu ansambli, bet jaunas ēkas uzbūvēšana šo ansambli izjauktu. Latvijā jau ir daudz bijušo muižu kompleksu, kas sabojāti ar fermām, silikātķieģeļu dzīvojamajām ēkām un tamlīdzīgiem risinājumiem, kas kādā noteiktā laikā likušies skaisti un moderni, norāda LPMA.

Asociācija uzsver, ka vēsturisku pieminekļu atjaunošanā tiek ieguldīti miljoni, bet šajā gadījumā "nodedzis tikai jumts, bet valsts vēlas nojaukt kvalitatīvu vēsturisku celtni".

Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu nojaukt nodegušo sociālās aprūpes centra "Reģi" ēku Kuldīgas rajona Alsungas pagastā.

LPMA vēstulē norāda, ka "celtne nav vainīga amatpersonu neizdarības dēļ. Uzstādot piemiņas zīmi traģiski bojā gājušajiem, tiek nomierināta sirdsapziņa. Vislabākā piemiņas saglabāšana būtu ēkas atjaunošana - simboliski kā fēniksam atdzimstot no pelniem".

Asociācija atgādina, ka Cēsu viduslaiku pils drupas stāsta par daudzām nāvēm, spīdzināšanu un cilvēku ciešanām, tomēr vēlme nojaukt pilsdrupas nav izteikta. Vēstulē tiek minēts arī Vecgulbenes muižas Baltās pils, Cesvaines pils, Jelgavas pils un Rankas pils piemērs.

Pēc vēstules autoru domām, LM priekšlikums liecina par klaju nesaimnieciskumu un vērtību neizpratni.

Kaut Reģu muiža nav valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, LPMA aicina Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadību paust savu viedokli šī nojaukšanas projekta sakarā un ar neatkarīgu ekspertu komisiju reāli novērtēt šo celtni.

Organizācija uzsver, ka ēkai ir jāuzliek pagaidu jumts, jāveic darbības, lai celtnes stāvoklis nepasliktinātos, un tad jāizvērtē tās kultūrvēsturiskās, mākslinieciskās vērtības un ēkas stāvoklis.

LETA jau ziņoja, ka valdība šī gada 2.jūlijā nolēma uzstādīt piemiņas plāksni traģiskā ugunsgrēka upuru piemiņai. LM piemiņas plāksnes izveidošanas un uzstādīšanas izdevumus nodrošinās par valsts budžeta līdzekļiem. LM ar tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nevar veikt nojaukšanas darbus, kuru plānotās izmaksas ir 70 622 lati.

Tā kā ugunsgrēka rezultātā minētajā ēkā gāja bojā 25 cilvēki un ēka būtiski cieta, ētisku un materiālu apsvērumu dēļ LM rosināja "Reģu" muižas ēku nojaukt, uzstādot tur piemiņas plāksni traģiskā ugunsgrēka upuru piemiņai.

LM norādīja, ka ugunsgrēka rezultātā ēka ir ļoti cietusi un tās ķieģeļu ārsienu niedru pildījums, kas kalpoja kā siltinājuma elements, ir izdedzis, tādējādi deformējot ēkas ārējo sienu. Līdz ar to ķieģeļu ārsienas turpmāk nav izmantojamas bez to pilnīgas atjaunošanas. Provizoriskie aprēķini liecina, ka ēkas atjaunošana varētu izmaksāt 902 800 latus.

Valdība nolēma atbalstīt LM priekšlikumu par jauna sociālās aprūpes centra būvniecību Kuldīgas rajona Alsungas pagastā, uz zemes gabala ar 22,6 hektāru platībā, kas reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā.

LM uzdots sešu mēnešu laikā sagatavot jauna sociālās aprūpes centra būvniecības projektēšanas tehnisko uzdevumu, un trīs mēnešu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt MK rīkojuma projektu par LM jauna sociālās aprūpes centra būvniecības tehniskā projekta izstrādes un būvniecības darbu nodrošināšanai nepieciešamo finanšu resursu, pārcelšanās, aprīkojumu iegādes un ēku uzturēšanas izdevumiem, paredzot šo resursu iekļaušanu ilgtermiņa saistībās.

Guna Gleizde LETA

Publicēta: 05.07.2007.


Ieteikt