Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) šodien, tiekoties ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku, pauda viedokli, ka pārmaiņas mazākumtautību izglītībā Latvijā notikušas pārdomāti un kopumā sasniegušas sākotnēji izvirzītos mērķus.

Pagājušajā gadā Baltijas Sociālo zinātņu institūts veicis pētījumu "Vidusskolēnu pilsoniskās un lingvistiskās attieksmes, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas", kura mērķis bija analizēt ieguvumus, veicot izglītības reformu 2004.gadā, kas noteica 60% satura apguvi vidusskolā latviešu valodā. Pētījumā piedalījās skolēni, vecāki, skolu administrācija un izglītības eksperti.

Pētījuma rezultāti liecinot, ka uzlabojusies attieksme pret mazākumtautības izglītības reformu, proti, 2004.gadā reformu atbalstīja 15% mazākumtautību skolēnu, 2010.gadā - 35%. Tāpat palielinājusies skolēnu motivācija un palielinājies to skolēnu skaits, kas vēlas mācīties bilingvāli: 2004.gadā - 41%, 2010.gadā - 58%.

Pētījuma dati rāda, ka samazinājies to skolēnu skaits, kas vēlas mācīties tikai krieviski: 2004.gadā - 50%, 2010.gadā - 34%. Turklāt katru gadu palielinās mazākumtautību skolēnu skaits, kuri mācās skolās ar latviešu mācību valodu, proti, šajā mācību gadā - 16,7%, 2009./2010.mācību gadā - 4,38%, bet 2008./2009.mācību gadā - 4,51%.

Uzlabojies esot arī skolēnu novērtējums viņu latviešu valodas zināšanām. 1996.gadā 49% mazākumtautību jauniešu savas latviešu valodas zināšanas vērtēja kā labas, pašlaik šādu savu zināšanu novērtējumu snieguši 73% mazākumtautību jauniešu. 2010.gadā 72% skolēnu 12.klases eksāmenu darbus pildīja latviešu valodā, bet 2009.gadā - 60%.

Savukārt cits - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Latviešu valodas aģentūras (LVA) - veiktais pētījums apliecina, ka citu tautību studenti, kuri mācījušies pēc mazākumtautību izglītības programmām, veiksmīgi studē Latvijas augstskolās valsts valodā.

Vollebeks esot atzinis, ka Latvija ir veiksmes stāsts valsts valodas apguvē un varot būt piemērs šajā jomā citām valstīm, kas ne tikai veicina latviešu valodas apguvi, bet arī stiprina savstarpējo sapratni un sabiedrības integrāciju.

Broks informēja, ka 2011./2012.mācību gadā 22% no visām izglītības iestādēm īsteno mazākumtautību programmas - 103 skolas ar latviešu/krievu mācībvalodu, piecas ar latviešu/poļu mācībvalodu, viena igauņu skola, viena lietuviešu vidusskola, divas ebreju skolas, viena ukraiņu vidusskola, viena baltkrievu pamatskola, viena skola īsteno izglītības programmu romiem.

Komisārs interesējās par nākotnes plāniem, lai turpinātu sāktos darbus mazākumtautību izglītības jomā. Sākot ar 2011./2012.mācību gadu, plānots vienots latviešu valodas eksāmens 12.klasē latviešu un mazākumtautību skolās.