«Latvijas Gada auto» žūrijas loceklis un «Autokluba LAMB» prezidents Juris Zvirbulis uzskata, ka žūrijas darbs šogad tiks uzlabots, tas būs pārskatāmāks, turklāt katra žūrijas pārstāvja balsojums būs publisks. Konkursa gaitā tikšot izvērtēta katra auto konkrētā priekšrocība un noteikts, kādiem mērķiem konkrētais auto ir atbilstošāks.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, žūrijas sastāvā ir iekļauti ne tikai žurnālisti, bet arī zinātnieki, lielo autoparku vadītāji un citi interesenti, un tās sastāvs aptverot gandrīz visus sabiedrības slāņus.

Patlaban konkursam ir pieteikti 12 modeļi, un vērtēšana ilgs līdz pat 1.decembrim, kad arī tiks paziņots «Latvijas Gada auto 2013». Šogad ir paredzētas arī vairākas jaunas nominācijas. Auto tiks izvirzīti šādām «Latvijas Gada auto» nominācijām - «Apvidus auto», «Mazais apvidus auto», «Mazauto» un «Premium auto». Tāpat par auto modeļiem varēs balsot arī visi interesenti ar mediju starpniecību, un tiek plānots, ka balsošanā varētu piedalīti

... Lasīt tālāk

Nosacījumi līgumam ar fotoradaru ieviesēju, uzņēmumu „Vitronic Baltica” ir  jāmaina, nosakot tam fiksētos nevis procentuālos ieņēmumus par projekta īstenošanu. Sākotnējā eiforija par „inovatīvo”  ideju realizēt valstiskas nozīmes projektu bez „neviena valsts lata”  un tajā pat laikā panākt nozīmīgu satiksmes drošības uzlabojumu ir izgāzusies. Valsts, vēloties stiprināt satiksmes drošību, bet neieguldot līdzekļus, ir kļūdījusies, savukārt komersanta vēlme gūt peļņu ir loģiska un bija labi prognozējama. Domājams, ka prieks par līdzekļu ekonomijas iespēju krīzes apstākļos amatpersonām aizēnoja spēju prognozēt notikumu attīstību.

Materiālā ieinteresētība ir stimuls, tomēr šoreiz tas ir aizvedis nevis uz satiksmes drošības, bet „lielā lata” mērķi. Ņemot vērā, ka līdz 20. maijam uzņēmums „Vitronic Baltija” diez vai ieviesīs visus stacionāros radarus, līguma nosacījumi būtu jāmaina, nosakot uzņēmumam nevis procentuālos, bet fiksētos ieņēmumus, kurā iekļauti izdevumi par aparatūras

... Lasīt tālāk

Jau sen Rīgā diskutējam par jaunas, mūsdienu Eiropas metropolei atbilstošas sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kurā visi transporta elementi būtu vienoti un kalpotu rīdzinieku vajadzībām un komfortam. Lai šos jautājumus atrisinātu nepieciešams pasākumu komplekss, kuru neatņemama sastāvdaļa ir piepilsētas un iekšpilsētas vilcienu reāla sasaiste ar pārējo pilsētas sabiedrisko transportu.

Šādu pilotprojektu ļauj izveidot plānotā 6. tramvaja kustības pagaidu reorganizācija, kas saistīta ar sliežu ceļu un pieturvietu rekonstrukciju. Ja reiz tiek plānots piesaistīt 6. tramvajam Ropažu ielas pieturvietā 6T autobusu, kas vestu pasažierus tālāk līdz pat Berģiem, būtu svarīgi nodrošināt arī Juglas dzelzceļa stacijas piesaisti kopējam maršrutam un vienotu kustības laiku saskaņošanu. Ne tikai Juglā, bet arī citos Rīgas mikrorajonos, piemēram, Vecmilgrāvī un Ziepniekkalnā dzelzceļa piedāvātās transporta iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, jo vietējiem iedzīvotājiem nav nodrošinātas piet

... Lasīt tālāk

Laikā, kad Latvijas makroekonomikā vērojam atveseļošanās tendences, un valdība plāno dažādu nodokļu samazināšanu, pienācis laiks izvērtēt obligāto maksājumu apjomu, kuru jāmaksā autovadītājiem. Salīdzinot Baltijas valstu autovadītāju nodokļu un nodevu maksājumu apjomu atklājas, ka šajā ziņā Latvija joprojām ir absolūtā līdere, kas bremzē mūsu konkurētspēju un pievilcību kopējā Baltijas ekonomiskajā telpā. Tādēļ aicinām uz diskusiju par pakāpenisku autovadītāju obligāto maksājumu samazināšanu Latvijā, lai mēs kļūtu konkurētspējīgi un panāktu patiesu izrāvienu. Lai Latvija dažādos tautsaimniecības attīstības reitingos vienmēr nebūtu kā trešais tēva dēls. Maksājumu izlīdzināšana Baltijas valstu autovadītājiem dotu tikai ekonomisku stimulu pilnvērtīgākai attīstībai, jo tieši zemāki nodokļi veicina ekonomikas, tajā skaitā uzņēmējdarbības attīstību. Lielākai daļai iedzīvotāju auto ir viņu ekonomiskās dzīves svarīgs elements, tās rezultātā tiek radīta kāda vērtība, kuru apliek ar nodokli, tād

... Lasīt tālāk

Pagājušajā gadā Latvijā nav izbūvēts neviens jauns ceļu kilometrs, 48% ceļu ir uz sabrukšanas robežas, Eiropas Komisija apsver iespēju pārtraukt struktūrfondu līdzfinansējumu zemās ceļu būvniecības kvalitātes dēļ mūsu valstī, tajā pat laikā aizvadītajā gadā tā arī netika apgūti visi ceļu būvei paredzētie līdzekļi. Ja šis būtu daiļliteratūras darbs par mūsu skarbo dzīves ikdienu, tad finālā galvenajam varonim iespējams būtu jāņem virve un jādodas uz mežu... Tomēr šī nav daiļliteratūra, tādēļ ceļu būves stāstā iesaistītie bez manāma satraukuma vai kaut nelielas vainas apziņas turpina barot autovadītājus ar solījumiem par skaistāku nākotni. Piemēram, ka šogad ceļu sakārtošanā tiks ieguldīts deviņu gadu laikā lielākais ES struktūrfondu finansējums. Piemirsts gan piebilst, ka daļa no tā ir aizvadītajā gadā plānotie, bet neapgūtie līdzekļi, un nav nekādas garantijas, ka šogad līdzekļi tiks izmantoti, pie kam atbilstoši ES kvalitātes prasībām. Katrs autovadītājs var uzzināt, ka laika posmā no…... Lasīt tālāk

Lai iepazītos ar pazīstamā vācu autokluba ADAC pieredzi satiksmes drošības jomā, darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanā, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanas metodēm, no šā gada 22. līdz 24. februārim Bavāriju apmeklēja trīs Autokluba LAMB pārstāvji. Abi autoklubi ir Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) biedri, kā arī seni sadarbības partneri. Vācijas speciālisti jau vairakkārt ir konsultējuši Latvijas kolēģus, kā arī snieguši praktisku palīdzību. ADAC ir cienījama autovadītāju intereses pārstāvoša sabiedriska organizācija, kurā ir vairāk nekā 18 miljoni biedru, un tās viedokli ņem vērā gan vietējās, gan ES institūcijas, tādēļ īpaši nozīmīga ir pieredze dažādu ar satiksmes drošību saistītu jautājumu lobēšanā. Patērētāju tiesību aizsardzības un sabiedrisko attiecību eksperts Johans Grills (Johann Grill) atzina, ka kopējo ES lēmumu ietekmēšana dažkārt ir pat vieglāka nekā lēmumu ietekme vietējā līmenī. Svarīgākie lobēšanas elementi ir plašais organizācijas tīkls, gadu ga…... Lasīt tālāk

01.10.2011. Apstiprināti rezultāti otrajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" apakšaktivitātē 1.5.2.2.2. "Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana", kas tiek finansēta ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Kopumā projektu iesniegumu atlases ietvaros tika saņemti 229 projektu iesniegumi par kopējo summu 4 597475,85 LVL, kas 5,6 reizes pārsniedz šajā atlasē pieejamo finansējumu.
Atbalstu savu projektu īstenošanai saņems 38 iesniedzēji – Latvijas Republikā reģistrētas biedrības un nodibinājumi par kopējo summu 810 567,47 LVL. Apakšaktivitātes mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā.
Latvijas automoto biedrības projekta „Latvijas automoto biedrības administratīvās kapacit…... Lasīt tālāk

Sods autovadītājam par vienu kilometru stundā virs atļautā ātruma, kas publiskajā telpā izskanējušajā gadījumā bija 90 km/h, izskatās pēc vēl viena apliecinājums faktam, ka sākotnējās rūpes par satiksmes drošību, ieviešot fotoradarus, arvien vairāk pārvēršas par biznesa projektu, kam ar satiksmes drošību ir pastarpināta, caur peļņas prizmu fokusēta saistība. Interesanti, ka policijas vadība ir visnotaļ saprotoša par radaru ieviesēju un uzraudzītāju „cilvēciskās kļūdas” iespējām, tomēr aizmirst, ka „cilvēciskā kļūda” varētu būt raksturīga arī autovadītājiem. Katrā ziņā ātruma pārsniegums par 1 km/h neliecina, ka pie auto stūres bijis ļaunprātīgs satiksmes noteikumu pārkāpējs, savukārt, lai izbēgtu no iespējamā soda par minimālu pārkāpumu, daži autovadītāji iespējamo fotoradu tuvumā, mēdz īpaši caururbjoši lūkoties spidometrā, daži drošības pēc krasi samazina ātrumu par kādiem 10-15 km/h, kas neizbēgami izraisa satiksmes drošības risku. Drīzumā paredzēts pieņemt izmaiņas likumdošanā…... Lasīt tālāk

Diena, kurā neatkarīgās Latvijas vēsturē degvielas cena pirmo reizi pārsniedz latu, autovadītāju kalendāros varētu tikt iezīmēta ar sarkanu. No vienas puses tā tik tiešām ir psiholoģiska robeža, kuru uzreiz pamanām, aplūkojot cenas, pie degvielas uzpildes stacijām, par kuru daudz diskutējam un ar sarauktu pieri noraugāmies degvielas mazumtirgotāju virzienā. No otras puses lats ir tikai viens posms kopējā degvielas cenas pieauguma skalā. Sekojot dažādu ekspertu, amatpersonu un degvielas biznesā iesaistīto uzņēmēju skaidrojumiem par degvielas augsto cenu iemesliem, dažkārt rodas iespaids, ka mērķis nav noskaidrot patiesos cēloņus, bet gan novērst autovadītāju dusmas, kādā sev nekaitīgā virzienā. Degvielas mazumtirgotāji skaidro, ka Latvijā pirktspēja neietekmē degvielas cenas. Vairāk nekā 90% no degvielas litra cenas Latvijā veidojot degvielas iepirkuma cena biržā un valstī noteiktie nodokļi. Ne vienu, ne otru degvielas mazumtirgotāji ietekmēt nevar. Visi degvielu iepērk brīvā tirgū…... Lasīt tālāk

2012. gada janvārī Dānija, kā ES prezidējošā valsts, izsludināja šo gadu kā dažādu paaudžu solidaritātes gadu. Viens no iemesliem, kas rosināja tēmas aktualitāti ir kopējā sabiedrības novecošana, kas raksturīga gan Latvijai, gan ES kopumā. Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija mūsu valstī, kuru nesen apstiprināja Tautas skaitīšanas rezultāti, ir jāņem vērā ne tikai prognozējot valsts kopējo ekonomisko attīstību, darbaspējīgo iedzīvotāju un sociālo maksājumu apjomus  īstermiņā un ilgtermiņā, bet arī domājot par ceļu satiksmes politiku un atbilsošas infrastruktūras attīstīstību. Fakts, ka Latvijā pensijas vecuma cilvēki (62+) salīdzinot ar iedzīvotājiem darbaspējas vecumā ir gandrīz 33%, savukārt bērnu vecumā līdz 14 gadiem skaits ir samazinājies par 32,2%, liecina, ka arvien aktuālāka kļūs ceļu satiksmes problemātika, ar kuru ikdienā saskaras tieši vecāka gadu gājuma iedzīvotāji. Tas saistīts ar pārvietošanās un piekļuves komfortu, ar dažādu transporta veidu operatīviem savienojumiem, pi…... Lasīt tālāk