Manas kārtējās pārdomas. Es mīļie mana dienasgrāmatas lasītāji vēlos jūs stiprināt, un teikt to ko Dievs saka man. Mani bērni vai jūs mani slavējiet? Es gribu teikt to sev un jums, cik daudz mēs slavējam mūsu vareno Kungu, varbūt tikai vienreiz pa nedēļu  svētdienas dievkalpojumā, jeb kādā lūgšanu vakarā, nepārprotiet lūdzu, es nevēlos neko pārmest, bet tikai mīlestības vārdā jums un arī sev savai sirdij, ka Dievs gaida, lai mēs slavējam katru dienu ar dziesmām, ar Dieva vārda lasījumiem, lai mēs Dieva godināšanu, Dieva pielūgsmi, ieliekam arī citu cilvēku dzīvēs liecinot, bet mēs bieži vien domājam, tā ''Ja man labi tad jau viss ir labi'' Bet ko mēs daram otra labā? Man visu laiku Dievs liek sirdī šos vārdus un es rakstu un rakstu, bet maz atsaucības ir no jūsu puses, Es vēlos atsaukties Dieva aicinājumam, kalpot un sludināt Dieva vārdu un protams gaidu arī jūs katru savā komandā, tāpat kā Jēzus izsūtīja 12 mācekļus pasludināt labo vēsti, būsim arī mēs ik viens no tiem 12 mācekļiem. Man sirds ir pilna es nevaru visu izlikt uz papīra, tas ir pašam jājūt un jāredz Dieva darbi, ko Dievs dara, ka Tevi  mīl, Dievs gādā par Tavu dzīvi, bet mēs par maz uzticamies, tur jau tā lieta, aizejam uz svētdienas dievkalpojumu savu laiku atsēžam un ar to viss beidzas, un sākas jaunas nedēļa un tā turpinās no nedēļas uz nedēļu. Atstāšu pārdomām jautājumu, vai tu būsi viens no Jēzus mācekļiem? Ej Dieva darbā un pļauj labo sēklu. Esiet Svētīti.